sestdiena, 2012. gada 10. novembris

Pralimpieši var? Jā, var gan!

FOTO: Romualds Vambuts
     Šodien, draugu un paziņu mudināta, devos uz T/C Alfa, kur otrajā stāvā izvietota aizkustinoša un vienkārši fantastiska fotoizstāde ar fotogrāfa un sporta entuziasta Jura Bērziņa-Soma bildēm no Londonas Paralimpiskajām spēlēm. 
    Šādu izstādi Latvijā vēl nebiju redzējusi un, lai gan Paralimpiskās spēles redzēju klātienē, fotouzņēmumos tverti tādi mirkļi, kurus ar vārdiem aprakstīt vienkārši nav iespējams! Patīkami bija vērot arī cilvēku atsaucību, jo bilžu stendi ne mirkli netika atstāti vienatnē - steidzīgo cilvēku plūsma pie šīm bildēm vienkārši apstājās un pēkšņi steigšanās uz darbu, veikalu vai mājām tika nomainīta pret apbrīnas saucieniem. Garāmgājēju acīs varēja pamanīt to jautājošo skatienu: "Ka?Kā viņi to var?" un tas man lika pasmaidīt, jo tas vien nozīmē par Latvijas Paralimpiskā sporta attīstību un popularizēšanu.
Juris Bērziņš-Soms
     Patīkami bija vērot arī nelielos komentārus pie bildēm, kurus tur uzrakstījis pats bilžu autors, jo, dažas bildes parastam paralimpisko sportu nezinātājam varētu likties...interesantas vai pat nesaprotamas. 
    Pēc izstādes apmeklēšanas sajutos mazliet dīvaini - viņi var paveikt kaut ko tādu, un es pat nevaru grāmatu kultūras vēsturē izlasīt? Briesmīgi... 
    Ja ir tāda iespēja, noteikti iesaku doties uz izstādi un izbaudīt mākslu - ticiet man, tas pilnīgi noteikti būs ieguldījums jebkura cilvēka pieredzes laukā.
     Vairāk informācijas par to, kurās Latvijas vietās izstāde būs apskatāma un izstādes atklāšana bildēs --> http://www.citadele.lv/tuesituvari/ vai http://www.lpkomiteja.lv/
      


ceturtdiena, 2012. gada 8. novembris

Filmas pārskats: Chernobyl Diaries (2012)

Cik gan daudz nav dzirdēts par slaveno atomreaktora avāriju Ukrainā, Černobiļā, kuras traģiskās sekas jūtamas joprojām. Pagājuši vairāk nekā 25 gadi kopš šī traģiskā notikuma, kad savu dzīvību zaudēja un nopietnu saindēšanos ar radiāciju guva miljoniem cilvēku ( un es nerunāju par 3 - 4 miljoniem...)
Laika gaitā šis stāsts ticis atspoguļots ne vienu vien reizi - veidotas dokumentālās filmas par to, kas palicis pēc traģiskās atomkatastrofas, veidoti informatīvi sižeti ziņām, rakstītas grāmatas, izdotas brošūras un es te varētu saukt vēl un vēl veidus, kā mediji cenšas informēt cilvēkus par Černobiļas katastrofu.
Tagad, kad pagājuši nepilni 27 gadi kopš AES avārijas Černobiļā, filmu režisors Bredlijs Pārkers (Bradley Parker), kurš vairāk pazīstams ar vizuālo efektu radīšanu tādās filmā, kā The Fight Club vai xXx ar Vinu Dīzelu galvenajās lomās, izdomājis "uzsist gaisā" vienu šausmu filmiņu par to, kā Černobiļā izskatās tagad un kas notiek, ja neievēro noteikumus.
Jāsaka, ka filmu Chernobyl diaries vēlējos noskatīties jau labu laiku, tāpēc arī cerības bija sagaidīt labu, kvalitatīvu šausmu filmu, jo treileris, protams, izskatījās daudzsološs(bet tas parasti šausmu filmām mēdz būt - jo labāks treileris, jo sliktāka filma).
Kadri no filmas "Chernobyl diaries"
Filmas sižets ir tāds, kāds parasti tas mēdz būt šausmu filmām - ir 5-6 cilvēku grupiņa, kura dodas kaut kur, kur īstenībā viņi nedrīkst doties. Kamēr viņi atstāj savu auto bez uzraudzības, protams, kāds sačakarē viņu mašīnu un vienīgais variants ir palikt spokainajā vietā pa nakti. Protams, ka viens no filmas aktieriem ir drosmīgais bruņinieks un izkāpj no mašīnas, lai ietu izlūkos. Protams, ka viņš pazūd bez vēsts. Un tad sāk notikt visādas savādas lietas, kuras filmas beigās nav devušas to šausmu filmas stindzinošo sajūtu. 
Filmas sākums šķita daudzsološs - nezināmi aktieri, nav neviena izteikti skaistā, kurš uzreiz būtu ievietojams galvenajā lomā, nu, paņemsim par piemēru kaut vai Robertu Patinsonu - ja viņš būtu filmā, skaidrs, ka viņš būtu galvenais varonis, nevis otrā plāna lomas atveidotājs! Patika arī pirms savādajiem notikumiem parādītais background jeb filmas fons - mazliet vēstures faktu par Černobiļu, par to, kas īsti tur notika tālajā 1986. gadā, un kas palicis pēc tam.
Skatoties filmu, tomēr nepamet sajūta, ka aktieri savā starpā nav kārtīgi saspēlējušies un iejutušies savās lomās. Nav jau runa par aktiermeistarību, jo filma ir emociju pilna, nenoliedzami. Runa vairāk ir par to, ka filma šķita sekla un ļoti virspusīga. Šausminošie momenti ir, taču tie ir ļoti paredzami - kolīdz mainās skaļums, zini, ka pēc klusā brīža būs kaut kas šausminošs vai kolīdz galvenie varoņi ieiet tumšā telpā, kaut kas noteikti notiks. Protams, šo varētu norakstīt arī uz to, ka filma ir vismaz 20 minūtes īsāka, nekā mums ierastās pilnmetrāžas filmas - filmas garums ir 1:27, turkļat 8 minūtes no tā ir Cast titri.
Biju iedomājusies, ka filma būs par mistiskām, pārcilvēcīgām būtnēm, nu, poltergeistiem vai mazām spokainām meitenītēm, kas padara trakus cilvēkus, taču tiši tas man lika vilties - filma vairāk atgādināja parastu zombiju filmu, kur šie zombiji ēd nost cilvēkus. Ja man jāsalīdzina, kaut kas līdzīgs varētu būt Wrong Turn filmu kvintoloģija, kurā arī darbojās ar dažādām anomālijām saslimuši, radiāciju dzeroši dīvaiņi. 
Filmas laikā viens no galvenajiem varoņiem arī bilda, ka zinot kādu leģendu par Černobiļu, taču, vērīgi neklausoties, šo rindiņu varēja arī nesaklausīt, līdz ar to, tu gaidi, kad tiks stāstīts par šo leģendu, bet tā vietā notiek "kiš-miš" un trauslais pavediens par šo it kā esošo leģendu pazūd, turpmāk filmā pat netiek pieminēts.
Jāatzīst, ka viena no labajām pusēm bija interesantais un negaidītais filmas nobeigums, kas tiešām lika aizdomāties, vai tiešām Černobiļa ir tāda, par kādu to uzdod - pilnīgi neapdzīvota? Hmm, nezinu gan...Vēlkāda lieta, ko atzinu par labu - viss šķita ļoti reālistisks - tā vien šķita,ka aktieri patiešām devušies uz Černobiļu, lai iegūtu vērtīgos kadrus filmai(ko var zināt, varbūt filma patiesi uzņemta Černobiļā.).
Lai gan kritiķu atzīts filmu portāls Image Movie Data Base (IMDB.com) šai filmai no 10 zvaigznītēm piešķīris tikai 5.1, filma tomēr ir atzīstama, skatāma un pat interesanta, tāpēc es, būdama neprofesionāle un balstoties tikai uz saviem subjektīvajiem spriedumiem, dodu šai filmai 7 zvaigznes. 





Kā izvairīties no tulznām un rūpēties par kājām, dodoties pārgājienos?

Iestājoties siltākam laikam, aizvien vairāk cilvēku izvēlas savu laiku pavadīt, baudot Latvijas dabu. Viens no vienkāršākajiem un lētākaji...