Žanrs - drāma/fantāzija
Stāsts, kas norisinās ap 1920. gadu Losandželosā, būtībā ir par jaunu kaskadieri, kurš guvis muguras traumu, filmējoties kinolentē, un mazu meiteni, kura, savukārt, atrodas slimnīcā, jo ir lauzusi roku. Abi satiekas nejauši - mazā meitene Aleksandrija (Alexandria) aiz garlaicības klaiņo pa slimnīcas teritoriju un ir izmisīgos izklaides meklējumos. Tā nu viņa atrod Roju Valkeru (Roy Walker), kurš paralizēts guļ slimnīcas gultā un kurš ir ar mieru viņai pastāstīt stāstu, kurš, pateicoties Aleksandrijas iztēlei, nav atšķirams no realitātes. Tā nu Rojs stāsta meitenei mītiem piepildītu stāstu, taču apmaiņā pret to, meitenei slimības mocītajam vīrietim jādod kaut kas pretī - morfijs vai citas zāles, kas, iespējams, varētu Roju nogalināt.
Stāsts, kas norisinās ap 1920. gadu Losandželosā, būtībā ir par jaunu kaskadieri, kurš guvis muguras traumu, filmējoties kinolentē, un mazu meiteni, kura, savukārt, atrodas slimnīcā, jo ir lauzusi roku. Abi satiekas nejauši - mazā meitene Aleksandrija (Alexandria) aiz garlaicības klaiņo pa slimnīcas teritoriju un ir izmisīgos izklaides meklējumos. Tā nu viņa atrod Roju Valkeru (Roy Walker), kurš paralizēts guļ slimnīcas gultā un kurš ir ar mieru viņai pastāstīt stāstu, kurš, pateicoties Aleksandrijas iztēlei, nav atšķirams no realitātes. Tā nu Rojs stāsta meitenei mītiem piepildītu stāstu, taču apmaiņā pret to, meitenei slimības mocītajam vīrietim jādod kaut kas pretī - morfijs vai citas zāles, kas, iespējams, varētu Roju nogalināt.
Pašsaprotams, ka nekas no Roja stāstītā nav īsts, taču starp realitāti
un īstenību ir tik neliela robeža, ka grūti atšķirt - kur ir realitāte,
bet kur sākas izdomājums, taču filma ir burvīga.
Pamatstāsts - reālie notikumi Losandželosas slimnīcā - stāsta par šķīstu un neviltotu mīlestību, izmisumu un nespēju neko darīt lietas labā gan burtiski, gan pārnestā nozīmē. Pamatstāsts parāda "izģērbtu cilvēku" - tādu, kuram nav nekādas maskas, kurš ir viegli ievainojams uz bezspēcīgs. Šis cilvēks ir zaudējis ticību visam, kas pasaulē bijis, jo pat filmas vidū iedzertā morfija deva - SPOILER ALERT! -, kas patiesībā izrādās tikai cukurs, nespēj palīdzēt nabaga cilvēkam padarīt sev galu.
Otrā plāna stāsts jeb, kā man to patīk dēvēt, sekundārais stāsts, aizved filmas skatītāju burvīgā fantāziju zemē, kurā ir varoņi no Anglijas, Indijas un citām eksotiskām vietām. Tas māca par draudzību, uzticību, varonību un upurēšanos. Tas arī lieliski parāda, ka aiz katra cilvēka slēpjas kāds stāsts, un arī tas ir pamācoši, jo šajā brīdī jāatceras vecais, labais sakāmvārds par grāmatas vērtēšanu pēc tās vāka. Abi stāsti savijas kopā un veido kaut ko pilnīgi unikālu un neatkārtojamu - baudu acīm.
Filmu skatījos apmēram pirms 2 gadiem, taču jau projām palikusi tās pēcgarša. Visu laiku vēlejos par to uzrakstīt(šis rakstiņš, patiesībā, melnraktos čuč jau kādu brītiņu), vienkārši nezināju, kā to izdarīt. "The Fall" grūti aprakstīt pāris vārdos, taču, ja man būtu jāraksturo tās īpašības, tad viena no tām noteikti būtu "neatkārtojama". Arī šī filma pilnīgi noteikti ir "must watch" - tā parāda ne tikai to, kā nevajag darīt, bet arī to, kas jādara. ;-)
