Dubaijas zelta un garšvielu tirgus burvība

Lai gan Dubaijā esmu bijusi vairākas reizes, ne reizi nebija izdevies nokļūt vietās, kuras pēc vietējo teiktā noteikti ir jāapskata - Dubaijas zelta tirgus un Dubaijas garšvielu tirgus. Daudzi teiks, ka salīdzinājumā ar Stambulas tirgu, Dubaijas tirdziņi tāds nieks vien ir, tomēr tā ir neatņemama daļa no Emirātu kultūras, ko noteikti vērts aplūkot - zelts, briljanti un dimanti, neiedomājami zelta izstrādājumi un tūkstošiem cilvēku, kas pie skatlogiem apmierina savas žagatas actiņas.

Ceļš uz Dubaijas zelta tirgu sākas agri no rīta, kad LIAA pārstāvis Dubaijā, Aigars, mūs laipni satiek viesnīcas vestibilā, sasveicinās un mazliet pastāsta par Dubaijas ģeogrāfisko novietojumu. Sarunā ar viņu noskaidrojam, kuri rajoni skaitās visprestižākie dzīvošanā, kuri - vieni no bīstamākajiem, un kuros iespējams atrast visvairāk glauno mašīnu, par kurām nereti var dzirdēt plašsaziņas līdzekļos. Ilgi laiku netērējot, paķeram čupām ūdeņu un dodamies izbaudīt silto Dubaijas gaisu. 

Dubaijas zelta tirgus jeb Dubai Gold Souk atrodas Dubaijas Al Ras rajonā, kuram ērti var piekļūt, izmantojot metro un kāpjot ārā pieturā "Al Ras station" - metro, kā stāsta vietējie latvieši, ir ne tikai visērtākais, bet arī visprecīzākais pārvietošanās veids, jo, ja ar auto braucot, vari nokļūt neparedzētās satiksmes jezgās, metro ierodas tur, kur vajag un tieši tad, kad plānots. Metro arī kursē super-bieži, tāpēc gaidīšanas laiks mūs īpaši neietekmēja. Mūsu ceļš līdz zelta tirgum veda apmēram 8 pieturas, kuras pieveicām nepilnās 20 minūtēs. Tad vēl papildus 10 minūtes un iesoļojam izslavētā tirgus pašā vidū. 

Pirmā sajūta, ieejot tirgū, ir mazliet sireāla -čupām tūristu grupas, kuras zibsnī savus fotoaparātus, cerībā tikt pie vislabākajiem fotoattēliem. Tik pat daudz ir arī vietējo, kuri nāk klāt un slidina Tev priekšā savu viltoto rokaspulksteni, piedāvājot iegādāties tādu pašu "tepat aiz stūra". Bet, tiešām - cilvēku daudzums, kas piedāvā viltotas dizaineru somiņas, aksesuārus, pulksteņus, apģērbus, iPhones un citus telefonus, ir neaptverams - kur vien ej, kāds Tev piedāvā kaut ko nopirkt. Aigars brīdina, ka šī artava nav legāla, tāpēc, kolīdz tuvumā parādās policijas auto, visi izliekas par parastiem iedzīvotājiem, kas vienkārši uzturas tirgus teritorijā. Šie cilvēki gan neslēpj, ka tirgo pakaļdarinājumu, tādēļ cilvēki, kas iegādājas preces pie viņiem, netiek apkrāpti, bet patiešām vēlas iegādāties kādu Dior somiņas viltojumu. Tik pat daudz, cik to, kas piedāvā viltotas preces, ir cilvēku, kas piedāvā iegādāties kašmira šalles, dažādu Arābu atribūtiku, suvenīrus, lampas, šeihu portretus un citus sīkumus- nejūtaties pārsteigti, ja priekšā nostāsies pārdevējs garā, baltā parandžā un uzliks jums uz galvas lakatu - tas vienkārši nozīmēs, ka viņš vēlas, lai jūs to iegādājaties un visticamāk neņems to atpakaļ, līdz neiedosiet naudu vai uzstājīgi teiksiet, ka jums tas nav nepieciešams.

Pats tirgus ir izmērā neliels, tomēr skatlogos vīd visdažādākie zelta un sudraba izstrādājumi, sākot no nelieliem auskariem, beidzot ar priekšautu, kas veidots no tīra zelta un dimantiem. Kādā no stūra veikaliem var redzēt arī vienu no, iespējams, pasaulē dārgākajiem zelta gredzeniem, jo ir apmēram viena liela LCD televizora izmērā, un noteikti nederēs uz kādas dāmas pirksta, bet drīzāk kā skaists dekors kādā tuksneša savrupmājā, kurā mīt šeihi un leopardi. Aigars stāsta, ka tirgū nesen parādījušies arī t.s. tuksneša dimanti, kas esot cietāki par cirkoniju, tomēr nav īsti dimanti, un
tos atšķirt ir gandrīz neiespējami. Tie nav sliktāki par parastajiem dimantiem, turklāt gredzeni ar tuksneša dimantiem esot daudz lētāki. Ejam pa veikaliem, lai noskaidrotu, kā tad tāds izskatās, tomēr neviens no veikalniekiem mūsu lūgumus neuzklausa, tādēļ paliekam bez praktiskām zināšanām šī dimanta izskatā. Veikalu skatlogi burtiski šķobās no tā zelta daudzuma, kas tur ir, un jāatzīst, ka kādā brīdī zeltam vienkārši pazūd vērtība - tā tur ir tik daudz, ka prāts vienkārši Tev mēģina ieskaidrot, ka zelts nav nekas ekskluzīvs. 

Neskatoties uz to, ka Aigars saka, ka zelts patiešām ir kvalitatīvs, tā krāsa mazliet mulsina - tāds mazliet dzeltens, ka līdzinās bižutērijai, jo tas zelts, ko esam pieraduši redzēt veikalos, ir gluži citāds, mazliet sarkanīgs un izskatās eleganti. Mēs gan neviens neko no zelta lietām nenopirkām, bet gan vietējie, gan tūristi labprāt runāja ar andelētājiem, mērīja rokassprādzes, galvas rotas un gredzenus. Aigars zina stāstīt, ka uzcenojums tirgū ir apmēram 70% no oriģinālās cenas, tādēļ iesaka kaulēties un aicināt pārdevēju nolaist cenu. Gandrīz nevienai precei nav minēta cena, un nereti var manīt, ka to nosaka ar svaru palīdzību, sarēķinot gramu skaitu ar to cenu. Vēl kāds ieteikums - neveikt impulsīvus pirkumus, jo dažbrīd man pašai šķita, ka ieiešu iekšā, nopirkšu visus smukos sudraba gredzenus un pēc tam dzīvošu uz roltoniem un ūdens. Ak, jā, interesanti, ka pāris no rotaslietu veikaliem manīju arī krustiņus un tamlīdzīgus simbolus, tomēr citos emirātos par šādas simbolikas nēsāšanu var noteikt tikumības skolas apmeklēšanu vai pat cietumsodu. 

Kopējā sajūta zelta tirgū ir ļoti droša, un, kā nu ne, jo apkārt ik pa laikam braukā policijas automašīnas, staigā apsargi, un par zagšanu Emirātos var tikt piespriesta rokas nociršana, tādēļ cilvēki nemaz nemēģina piesavināties to, kas nepieder viņiem. Vēl kāds amizants fakts - tūristus, kas neizskatās pēc aziātiem, un kuriem ir gaiša sejas āda vai mati (bingoooo!), nereti uzrunā krievu valodā, vai pajautā vai esi no Vācijas vai Zviedrijas. Aigars ik pa laikam joko par to, ka visi uz Dubaiju brauc sauļoties un noķert zeltainu iedegumu, kamēr Arābu kultūrā, un īpaši Emirātos, sievietes lieto kosmētiku ar ādas balinošu efektu, jo tas vienkārši ir... skaistuma standarts.

Neiedziļinoties pārāk lielos sīkumos par gaišu ādas krāsu, turpināšu mazliet dalīties ar iespaidiem par nākamo mūsu mērķi - Dubaijas garšvielu tirgu, kurā nonākam teju uzreiz pēc iziešanas no zelta tirgus (ticat man, ieiešana, iziešana un kopējā orientēšanās var būt ļoti grūta un apjukt var vienā mirklī). Neuztraucaties, ja uzreiz neizdodas atrast garšvielu tirgu - viens no veidiem ir censties to atrast pēc ožas, bet kopumā Dubaijas iedzīvotāji ir patiešām ir ļoti laipni, pat tad, ja esi sieviete, un labprāt norādīs pareizo virzienu. Pa ceļam, protams, čupa ar pārdevējiem, kas mēģinās Tev nopārdot savā veikalā esošo preci, kas, tuvojoties garšvielu tirgum, sortimentā mainās uz dažādiem riekstiem, sukādēm, žāvētiem augļiem, saldumiem, tējām, kafijām, garšvielām un pat matu krāsām un kosmētiku. 

Garšvielu tirgu patiešām var sajust pa gabalu - safrāna aromāts, čupām dažādu zaļu garšvielu, karija, kaltētu citronu, lauru lapu un vēl vismaz trīsdesmit dažādu garšvielu veidu, kurus var ne tikai nogaršot, bet arī apčamdīt un pasmaržot. Arī tur katrs pārdevējs cīnās par ikvienu pircēju, ko redz, tomēr ieteikums ir nesteigties ar garšvielu iegādi uzreiz - paši pārliecinājāmies, ka sākumā iegādātās garšvielas nereti ir dārgākas, nekā tās, kas atrodas tirgus dziļumā, turklāt, ejot tālāk, palielinās arī garšvielu sortiments un kvalitāte. Arī šeit noteikti var un pat vajag kaulēties, jo uzcenojums patiešām ir vismaz 50%. Es gan esmu slikts kaulēšanās paraugs, jo nereti ātri piekāpjos, bet pāris mani draugi ir bezkaunīgāki, un 5g safrāna, kas oriģināli izmaksātu 60 dirhami jeb 15 EUR, tiem maksāja tikai 30 dirhami, kas ir apmēram ~7 EUR. Tāpat arī ar tēju - ja, noskaidrojot cenu, Tevi tā neapmierina, bet neesi kaulēšanās noskaņojumā, noliec atpakaļ preci un dodies prom no veikala - tajā brīdī būsi pārdevēja labākais draugs un ar vārdiem "My friend, best price for you, my friend!" viņš pats nokaulēs cenu vismaz par 25%. 

Kopumā garšvielu tirgus ir ļoti baudāms tiem, kam patīk gatavot, vai tiem, kuri vēlas piedāvāt kaut ko jauku savām garšas kārpiņām. Tirgus atmosfēra, noskaņa un patīkamā smarža, kā arī nelielais kultūršoks, uzrunās arī tos, kam gatavošana un garšvielas ir mazliet tālāka tēma, bet tiem, kam patīk kaulēties, var totāli atrast sev nodarbi uz pāris stundām. 

Arī pati tirgu apkārtne ir ļoti jauka - var aplūkot Dubaijas ostu, kā arī paskatīties, kā izskatās Emirāta zvejas kuģi, vai, piemēram, izbaudīt jauko laiku un doties nelielā izbraucienā ar kuģīti. Baudot +36 grādu svelmi, Aigars arī padalījās ar pāris interesantiem faktiem par Emirātiem kopumā. Te neliels topiņš ar lietām, kas mani pārsteidza:

1. Emirātos visas mājas un visas zemes pieder Šeihiem - tur nav neviena privātīpašuma.
2. Vispopulārākais sporta veids nav kamieļu skriešanās vai zirgu skriešanās sacensības - tas ir medības ar piekūnu. Ja Tev ir piekūns, Tu esi ļoti kruts kēkss (diez vai šiem patiktu kāds Latvijas parastais vistu vanags?)
3. Nevienā Emirātā nedrīkst atklāti izrādīt jūtas pret pretējo dzimumu. Lai gan Dubaija ir viens no liberālākajiem emirātiem, citos par šādu nodarījumu draud cietumsods uz vairākām nedēļām.
4. Visdārgākā automašīnas numura zīme tika pārdota par 8.3 miljoniem dolāru. Smējāmies, ka jāsaved Dubaijā visas Latvijas foršās mašīnas numura zīmes un jābīda bizness.
5. Tas, ka cūkgaļu Emirātos nopirkt nevar, nav patiesība - cūkgaļu iegādāties var, bet tad jārēķinās ar vismaz 60 EUR par vienu kilogramu.
6. Dubaijā dzīvo tikai apmēram 10% pamatiedzīvotāju, pārējie ir iebraucēji no Filipīnām, Pakistānas, Indijas un citām valstīm. Ja vēlies bīdīt biznesu Dubaijā, rēķinies, ka vispirms jāatrod vietējais arābs, ar kuru noslēgt līgumu par sadarbību, bet pēc tam 51% biznesa akciju pāriet šim cilvēciņam. 

Turpinot par tirdziņu dzīvi, abu šo vietu apskatei mēs patērējām apmēram 3 h, bet jāatzīst, ka katrā dārglietu veikalā mēs neiegājām, un arī visu garšvielu tirgu neizķemmējām - vien devāmies pa galvenajām ieliņām, jo skaidri zinājām, ko vēlējāmies. Galveno vēlmju apmierināšanai gan bija labi - nopirkām pāris maisiņus ar garšvielām, mazliet vietējās arābu tējas, kā arī ūdenspīpes tabakas, kas, starp citu, Dubaijā maksā vismaz 7x lētāk, nekā Latvijā (tomēr jāatceras, ka ievest to Latvijā drīkst ierobežotā daudzumā - 250g). Lai tirgus apmeklēšana būtu patīkams notikums, iesaku nodrošināties ar ūdens pudeli, skaidru naudu vai bankas karti (norēķināties gan var tikai ar skaidru naudu, tomēr turpat pie tirgus ir arī bankomāti ar izdevīgām komisijas maksām) un mazliet pacietības - ne tikai tādēļ, ka nāksies mazliet pastaigāt, bet arī tādēļ, ka tās patiešām ir vietas, kas ir pilnas ar cilvēkiem. Tomēr kopējais iespaids bija patiešām pozitīvs, un tā noteikti ir viena no vietām, ko pievienot apskates objektu sarakstam, esot Dubaijā - mazliet tribāli, mazliet vēsturiski un tiešām acis žilbinoši!