Kalni mani ir vilinājuši jau sen - teju reizi gadā ar draugiem cenšamies atrast kādu spicīti, kurai apiet apkārt, kurā uzkāpt vai uz kuru paskatīties no tālienes. Šogad pirmo reizi kalnus izbaudīju kā īstens kūrorta apmeklētājs, dodoties uz Gruzijas kūrortu Gudauri - tur 6 dienas nodevos braucieniem augšup un lejup pa kalnu nogāzēm, krājot zilumus uz visneiedomājamākajām ķermeņa daļām un katru dienu priecājoties par elpu aizraujošajiem skatiem. Un skati tur tiešām ir tādi, ka gribas slēpošanas trasēs uzturēties pēc iespējas ilgāk, jo neticas, ka šāds skaistums vispār pastāv...
Likumsakarīgi, ka vienā brīdī ar draugiem nolēmām - ir laiks doties uz lielajiem kalniem! Iegādājāmies aviobiļetes no Rīgas uz Tbilisi, lai pēc tam dotos uz Gudauri - Gruzijā iecienītu slēpošanas un snovošanas kūrortu. Gruzijā pavadījām 6 dienas, un par to, kā mums veicās, centos īsumā ietīt pāris rindkopās!
Lidojums + došanās uz Gudauri
Iegādājoties lidojuma biļetes, vienojāmies par labu aviokompānijai Turkish Airlines, kura ziemas sezonā labprāt pārvadā sporta bagāžu bez maksas. Samaksājot vidēji 120 EUR, Tev pienākas ne tikai biļete uz Tbilisi, uz mirkli piestājot Stambulā, bet arī viena 20 kg nododamā bagāža un 23 kg nododamā bagaža sporta ekipējumam. Lai gan oficiālajos noteikumos minēts, ka pārvadāt drīkst tikai 1 slēpošanas vai snovošanas komplektu, mans sporta ekipējums (sniega dēlis+zābaki) tika salikts kopā ar līdzbraucēja ekipējumu, un tas bez aizķeršanās nokļuva Tbilisi. Galvenais, lai sporta ekipējuma soma nepārsniedz pieļaujamo svaru.
Viens no aktuālajiem jautājumiem, kuri virmoja īsi pirms došanās uz kūrortu, bija saistīts ar nokļūšanu no Tbilisi lidostas uz apmēram 2.5h attālo kalnu ciematiņu Gudauri. Apsvērām gan autobusus, gan maršrutkas, kas būtu šķietami vislētākais variants, taču beigās palikām pie trešā un, manuprāt, vislabākā varianta - privāta auto un šofera. Šādu servisu Gruzijā nodrošina GoTrip.ge, kas patiešām bija lieliska ideja ne tikai laika un naudas izteiksmē, bet arī komfortā, jo lielajā auto varējām ievietot gan visus koferus un somas, gan sorta ekipējumu 5 personām. Kopumā šis serviss piedāvā noīrēt jebkāda izmēra auto, atkarībā no klientu prasībām. Astoņvietīgs minivens mums izmaksāja precīzi 222₾ jeb apmēram 74 EUR.
Dzīvošana
Uzreiz jāatzīst, ka dzīvošana kūrortā šķita visai dārga, ja salīdzina ar iepriekšējo pieredzi Gruzijā, tomēr ar to būs jārēķinās. Šķiet, ka 5 cilvēku dzīvošana apmēram 35 kv/m studio tipa dzīvoklī izmaksāja ap 500 EUR, kas ir vidēji 16 EUR no cilvēka par vienu nakti. Visas 6 dienas mēs pavadījām ļoti jaukā un mājīgā, nesen remontētā mājā, kas bija burtiski 60 m attālumā no pacēlājiem - tas pēc garas dienas uz kalna nebija mazsvarīgi! Dzīvojām New Gudauri, kas ir ciematiņš apmēram 3km augšup no Gudauri, un pilnīgi noteikti nebijām vīlušies. Savas naktsmājas meklējām caur platformu AirBNB.
Dzīvoklī, kurā dzīvojām, bija viss nepieciešamais ēst gatavošanai (arī vīns 5 l bundulī, kuru gan baidījāmies nobaudīt), taču laika taupības nolūkos un apzinoties, ka pēc 5-7h uz kalna būsim noguruši, nolēmām lielākoties ēst ārpus dzīvokļa.
Brokastīs ēdām to, ko nu katrs pats nopirkām turpat blakus esošajā veikalā, piemēram, jogurtu ar brokastu pārslām vai kādu auglīti, bet pusdienās izlīdzējāmies ar līdzi paņemtajiem našķiem uz kalna vai izmēģinājām kādu mazo ēdiena vietiņu kalna pakājē. Starp citu, Shawarma hut bija viens gardākajiem pusdienu kebabiem, bet neesmu droša, vai tāpēc, ka tiešām garšīgi, vai tādēļ, ka vienkārši ļoti gribējās ēst. Kopumā mazajās kalna pakājes ēstuvītēs var nobaudīt dažādus nacionālos ēdienus, piemēram, hačapuri, harčo zupu, vistas buljonus, dārzeņu sautējumu un citus gardumus. Teju katrā no šīm būdiņām būs arī frī kartupeļi un pa kādai desai, ko likt uz kādā zoba, ja nu Gruzijas gardumi pie sirds īsti neiet. Tā bija arī forša vieta, kur mazliet iečilot, atpūsties, iemalkot karstvīnu un iepazīt jaunus cilvēkus.
Pēc lielajām sniega aktivitātēm un atvaidzinošas dušas, vakariņās mēs devāmies baudīt kādā no blakus esošajiem restorāniņiem. Pirmajās dienās mēs notestējām vietu ar nosaukumu "Drunk Cherry", kuram bija ļoti plaša ēdienkarte, taču nevienu no mums ēdiens līdz galam neuzrunāja, tāpēc pēc Lienes un Krišjāņa ieteikuma, nākamās dienas mēs vakariņas ieturējām bārā ar nosaukumu "Black Dog" , kurš izvēles ziņā varbūt nebija tik bagātīgs, taču kvalitāte - nenoliedzami augstāka, nekā iepriekš izmēģinātajā vietā. Turklāt šis bārds bija ļoti draudzīgs veģetāriešiem, tajā bija pieejami ne tikai dažādi vietējie vīni, bet arī virkne vietējo un importēto aliņu. Vidēji par vakariņām mēs katru vakaru kopā tērējām 150 - 200₾, kas ir apmēram 10 EUR par vakariņām vienam cilvēkam, ieskaitot alkoholu. Protams, ka viss ir atkarīgs no tā, cik ekonomisks šis brauciens ir plānots, jo ēdienu var gatavot arī dzīvoklī, savukārt ēdot ārpus mājām, var iztikt arī bez alus vai vīna u.tml. Vēl kāds variants, ko ievērojām, bija ārvalstu viesu došanās uz Gudauri ciematu ar taksi, jo Gudauri ir vairāk pārtikas veikalu ar lielāku izvēli un zemākām cenām, tiesa - jāmaksā par taksi vai jāmēro ceļš ar kājām.
Būtiskie essentials - apdrošināšana, ekipējums un pacēlāja īre
Manuprāt, pašsaprotami, taču noteikti iesaku iegādāties labu ceļojumu apdrošināšanu. No visiem izskatītajiem piedāvājumiem, man īpaši patika Seesam apdrošināšana, kura bija izdevīga arī atlīdzības piešķiršanas ziņā. Ceļojuma laikā nokļuvu situācijā, kuras dēļ uz kalna saplīsa viens no maniem īrētajiem sniega dēļa stiprinājumiem. Šajā gadījumā ceļojuma apdrošināšana sedz 1) īres maksu jaunam dēlim/stirpinājumiem vai 2) jaunu stiprinājumu iegādi.
Vienmēr jāatceras, ka, pat tad, ja esi super-slēpotājs vai izcils snovborda kantētājs uz kalna, kāds cits, braucot aiz Tevis vai Tev priekšā, tāds var nebūt, tāpēc ceļojuma apdrošināšana, dodoties uz Gudauri, ir vitāli nepieciešama!
Pacēlāja īre Gudauri izmaksā lētāk, nekā 4 dienas uz Riekstukalna - uz 6 dienām par pacēlāju samaksājām ~80 EUR. Savukārt ekipējumu nolēmām īrēt Latvijā un ņēmt tos līdzi uz Gruziju (Burusportā dēļa īre uz 10 dienām izmaksāja ap 45 EUR), taču, ja negribas maksāt par bagāžu vai ir bail, ka ceļojuma laikā kaut kas saplīsīs/ pazudīs, Gudauri ir iespēja noīrēt pilnu ekipējumu - dēļa īre uz 1 dienu maksā vidēji 10 EUR. Turpinot par ekipējumu, ne mazāk svarīgi ir padomāt par sejas un acu drošību. Pēc 5 dienu šļūkšanas pa kalnu, mana seja bija pārvērtusies Polijas karogā, iegūstot tumši sarkanu nokrāsu - vēja, saules un aukstuma ietekmē biju pamatīgi to saskādējusi un ar sekām, izmantojot Panthenol, cīnījos vēl 4 dienas pēc brauciena. Tāpēc iesaku regulāri mitrināt sejas ādu ar kārtīgu kārtu barojoša krēma, un pasargāt to no vēja, aukstuma un saules ietekmes.
Pāris secinājumi, esot Gudauri
Uz Gudauri var doties arī tad, ja Tev šķiet, ka snovo "drīzāk slikti, nekā labi"
Mans primais brauciens ar sniega dēli notika 16 gadu vecumā, un kopš tā laika uz kalna Latvijā esmu bjusi reizes 25, tāpēc, saprotams, man bija šaubas par to, vai es vispār spēšu nobraukt lejup pa lielajiem kalniem Gruzijā. Vienu brīdi pat nodomāju, ka nebūtu jau arī nekas traks, ja visas 6 dienas lejup pa kalnu dotos bremzējot...
Manas šaubas un bailes izgaisa pēc 1 nobrauciena - kuru, starp citu, nobraucu tikai bremzējot, taču tajā brīdī sapratu, ka Gudauri slēpošanas un snovošanas kūrorts piedāvā virkni vienkāršu un lēzenu nobracienu, kas būs pa spēkam arī kādam, kas uz sniega dēļa vai slēpēm uzskāpis nesen. Tāpat, kūrortā ir vairāki pacēlāji - gan gondolu tipa, gan sēžamie, tāpēc arī tos var izvēlēties pēc sirds patikas un prasmju līmeņa. Ņemot vērā, ka Gudauri ir iecienīts kūrorts arī vietējo vidū, ir iespēja noīrēt instruktorus un savas prasmes attīstīt uz pavisam nelieliem kalniem. Tāpēc, ja nu lasi šo un baidies par savām prasmēm, tad zini, ka patiesībā nav tik traki un arī es, cilvēks ar pavisam nelielu pieredzi, varēju pievarēt arī pa kādai stāvākai nogāzei.
Gudauri kūrorts nebūs vieta, kur meklēt gastronomiskus gruzīnu ēdienus
Lai gan teju ik uz soļa redzams pa kādam glaunam restūzītim vai ēdamvietai, mēs līdz galam neguvām to garšas baudījumu, kur mēs teiktu "o, jā, šis tiešām ir kaut kas izcils!". Ēdiens kopumā bija normāls un galīgi ne slikts, taču garšu ceļojumam iesaku meklēt citas vietas.
Cenas Gudauri ir augstākas, nekā Tbilisi centrā
Kā rīdziniekam, cenas par pārtiku veikalā un ēdienu kādā restūzītī, šķita ļoti pieņemamas, taču tās tāpat bija augstākas, nekā Tbilisi. Lai sniegtu nelielu salīdzinājumu cenu atšķirībā, par vakarņām 5 cilvēkiem Gudauri maksājām vidēji 150₾, bet Tbilisi centrā samaksājām tikpat par ēdienu 6 cilvēkiem.
Nobeigumā varu teikt tikai vienu - es noteikti atgriezīšos Gruzijā vēlreiz! Emocijas un adrenalīns, traucoties lejup pa kalnu, ir neaprakstāms. Tieši to pašu varu teikt arī par ārkārtīgi skaistajiem skatiem, kuru skaistums liek acīm iemirdzēties un sirsniņai pukstēt straujāk. Patiesībā, pirmās divas dienas bija grūti noticēt, ka tas, ko redzi, ir realitāte (Is this the real life? Is this just fantasy?)
Pirmais solis ir gribēt doties uz Gudauri, otrs - saņemties, bet trešais - izkāpt no savas komforta zonas un padarīt to par neaizmirstamu pasākumu kopā ar lieliskiem draugiem! Visbaisākais ir pirmas nobrauciens, bet, kad attopies kalna pakājē, viss, ko vēlies, ir atkal lēkt iekšā pacēlājā un joņot lejup pa kalnu! Starp citu, viena no lielākajām laimēm bija vakari, kad iegūlies zem mīkstas un siltas segas, zinot, ka no rīta atverot acis, šis skaistums nekur nebūs pazudis!Foto: Krišjānis Beitāns, Mārcis Nīmants
