Lēmumi, lēmumi. Vēl lēmumi. Vai cilvēks jebkad pārstāj lemt un izdarīt izvēli? Un kā cilvēks, kurš nupat izdarījis izvēli, var zināt, ka viņa izvēle ir pareiza? Lēmumi, lēmumi.
Līdzīgi kā puisēns, kurš izmisīgi dīdās pie saldējuma stenda, cenšoties izvēlēties sev tīkamo saldējuma bumbiņas garšu, arī pieaugušo pasaulē netrūkst neizlēmības un šaubas par spertajiem soļiem. Nu, kaut vai par to pašu saldējumu. Vai kādreiz esiet iegājuši milzīgā Gelatto veikalā un nespējuši izvēlēties vienu vienīgo saldējuma bumbiņu starp tām simts, kas kāri lūkojas Tev pretim? Jā, man tā ir ikreiz.
Pieņemsim, ka vidēji cilvēks ikdienā saskaras ar divdesmit, divdesmit pieciem lēmumiem dienā. Nu, piemēram, par to, kā pavadīs nedēļas nogali, kā uzcirtīsies. Kā ieveidos matus. Ko ēdīs vakariņās vai, piemēram, ko dāvinās mīļajiem svētkiem. Principā, arī izvēle iet dušā ir izvēle - lēmums, ko cilvēks veic pirms gulētiešanas vai teju, teju pēc pamošanās, kur saskaras ar smago dzīves nastu - dušoties vai pagulēt un ietaupīt miegu un ūdeni? (miedziņš...) Un pieņemsim arī to, ka reizi gadā cilvēks veic 4-5 nozīmīgi lēmumi - jauna darba vieta, ceļojums, attiecības, dzīvokļa iegāde un tamlīdzīgi.
Zinu cilvēkus, kuriem lēmumus pieņemt ir vienkāršāk, nekā paslīdēt uz slidenas ietves - izdomā, apsver un nolem, ka darīsi tā vai citādi. Es neesmu šis cilvēks - es savus lēmumus pieņemu rūpīgi apsverot visus plusus un mīnusus, katru lietu, kas mainīsies manā dzīvē, ja es veikšu lēmumu. Manā gadījumā, tās var būt pārdomas vairāku dienu, pat mēnešu un gadu griezumā. Neizlēmība, es zinu. Es esmu ļoti, ļoti neizlēmīga. Tomēr, kad veicu lēmumu, mani vienmēr māc šaubas, jo šķiet, ka pieņemtais lēmums nav vislabākais risinājums, vai, piemēram, tas izmainīs manu dzīves ritējumu un padarīs ikdienu... pelēku. Vai tieši otrādi - haotisku un bez konkrētas sapratnes, kā rīkoties. Ko darīt.
Pēdējo divu nedēļu laikā, tuvojoties gada noslēgumam, esmu sākusi pieņemt lēmumus, par kuriem domāju jau vairākus mēnešus. Varbūt mazliet pārsteidzīgus. Vai arī nē. Lēmumi ir izdarīti gana daudz. Tomēr tas man nesagādā prieku. Nesagādā ne kripatiņas prieku. Tādēļ te ir arī mana pretruna - kā cilvēks var zināt, ka konkrētais lēmums ir īstais un vienīgais? Vai cilvēks jūtas atvieglots un pacilāts? Un ja nu nedēļu pēc pieņemtā lēmuma domā, ka esi rīkojies nepareizi - kā rīkoties tālāk? Turpināt sadzīvot ar domu, ka pieņemtais lēmums ir nepareizs un esi visu "salaidis dēlī", vai censties vērst visu par labu, kamēr vēl nav par vēlu? Saka jau, ka izlietu ūdeni nesasmelsi... Vai tomēr?
https://youtu.be/ZXsQAXx_ao0
AtbildētDzēst:)
Šo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēstViss, kas notiek, notiek uz labu - šis ir viens skaists teiciens. Personīgi un pilnīgi subjektīvi, uzskatu, ka lēmumi ir jāsaņemas un vienkārši jāpieņem, pat ja tomēr izrādīsies lēmums nav bijis pareizākais, tad nekādā gadījumā nevajag sadzīvot, bet vienkārši ņemt un censties vērst par labu. Nekad nevar zināt, varbūt pēc gadiem atskatoties secināsi, ka lēmums tomēr ir nesis savu labumu un varbūt labi vien ir, ka tāds ir izdarīts.
AtbildētDzēstVēl mēdz teikt - slikta pieredze arī ir pieredze. Tā mēs arī dzīvojamies caur šo jocīgo dzīvīti un krājam pieredzi - gan labo, gan arī to slikto. Citādāk, ko tad Tu pēcāk stāstīsi bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem? Uzskatu, ka ja gribas kaut ko darīt, tad jāriskē un jādara (protams, jāatceras, ka visur ievērojam mēra sajūtu), labāk sadzīvot ar apziņu, ka esi mēģinājis un nav izdevies, nekā dzīvot ar domu - kā būtu, ja būtu.
Tā ir tā lieliskā dzīves ironija, ka Tu itin nekad nezināsi, vai konkrētais lēmums ir bijis īstais un vienīgais vai nē, tad kāpēc vajag pārāk iespringt to veicot?
ļoti ceru, ka Tevis teiktajam ir taisnība. :)) Paldies!
DzēstLēmumi... Dažkārt daudz vieglāk ir izdarīt izvēli, nekā sadzīvot ar to. Daudz grūtāk, kad Tava ilgi domātā izvēle ir domata tik ilgi, ka vairs nav no Tevis atkarīga. Citreiz gribās nopauzēt pasauli lai padomātu... Diemžēl laiks mūs steidzina. Tādēļ dzīve ir skaista. Tu vēlies sev visu labāko. Tu izvēlies izglītību, amatu, mīļoto cilvēku, matu krāsu, attieksmi, sajūtas... Visu... Un tad Tu dzīvo ar sakrustotiem pirkstiem, cerot, ka zināšanas noderēs, ka Tava profesija paloiks aktuāla, ka Tava iecerētā arī izvēlēsies Tevi...
AtbildētDzēstTā tas ir iekārtots, un labi vien ir... Citādāk būtu garlaicīgi.
Nepieņemot lēmumu, Tu neuzzināsi, kā mainītos Tava dzīve, ja Tu pieņemtu lēmumu, un pieņemot lēmumu, Tu neuzzināsi, kā būtu turpinājusi plūst Tava dzīve, ja lēmumu nebūtu pieņēmusi. No šāda aspekta ir vienalga, vai Tu pieņem vai nepieņem lēmumu. Tomēr no pieredzes zinu, ka, pieņemot lēmumus, ir daudz lielāka varbūtība, ka kaut kas notiks. Biežāk labs, retāk ne tik labs. Pat, ja kļūst sliktāk, ir labi, jo viss sliktais kaut kad beidzas. Vēl sliktāka ir tikai rutīna un garlaicīga ikdiena, kurā nenotiek nekas jauns.
AtbildētDzēstVai vēlaties pārdot savu nieru? vai Vai jūs meklējat iespēju pārdot savu nieru par naudu, jo tas ir finansiāli nojaukts, un jūs nezināt, ko darīt, tad sazinieties ar mums šodien un mēs jums piedāvāsim labu summu Jūsu nierei. Mans vārds ir (doktors Elvis Whyte), kas esmu mūsu slimnīcas specializācijā, kas specializējas nieru ķirurģijā, un mēs arī nodarbojamies ar nieru pirkšanu un transplantāciju ar dzīvo donoru. Lai iegūtu plašāku informāciju, sazinieties ar e-pastu: doctorelviswhyte@gmail.com vai whatsapp +2347083629144
AtbildētDzēst