Filmas apskats: Django Unchained (2012)

      Kādu laiku atpakaļ garlaicības mākta nolēmu doties uz kino un uz pilnīgu "dullo" iegādājāmies biļetes uz "Django Unchained" vakara seansu. Tā bija viena no retajām filmām, kuras īso reklāmas rullīti nebiju redzējusi, taču galvā jau stereotipizēju, kāda filma varētu būt - Tarantino taču! Kas tad tur tāds jēdzīgs var būt? Katrā ziņā, devos uz filmu par to neko nezinot, izņemot to, ka tas ir viens no slavenā režisora Tarantino meistarstiķiem. Un ziniet? Nebiju vīlusies.

     Filmas pamatā ir stāsts par laika posmu ASV, kad afroamerikāņi bija tikai vergi un lētais darbaspēks(kuriem, patiesībā, neviens nemaksāja un kuri tika izmantoti dažādos veidos pēc saviem ieskatiem). Visa darbība pārsvarā ir ap diviem cilvēkiem - vācieti doktoru Kingu Šulcu un afroamerikāni Džango, viņu savstarpējo savienību, kas kļūst nešķirama pēc šķietami neiespējama notikuma. Abi izveido savu "baru" un dodas atgūt Džango mīļoto sievieti.

         Vai Tev ir šī filma jāredz? Jā! Filma, patiesībā, ir ļoti izcila, pat neskatoties uz daudziem asiņainiem kadriem filmas gaitā, kas vairāk vai mazāk ir Kventina Tarantino paraksts. Kā jau katrā filmā, arī šī filma bija piesātināta ne tikai ar spriedzi, bet arī ar humoru(melnu un ne tik baltu) īstajās vietās un brīžos. Arī mīlestība. Daudz mīlestības, kas tāda tipa filmā parasti ir retums. Atļaušos teikt, ka lielisku filmu padarīja arī fantastiskais aktieru kokteilis - piemēram, komēdiju žanra Džona Hils(Jonah Hill) nelielā epizodiskā loma, kas sniedza skatītājiem ieskatu ļauno cilvēcīgajā pusē, un, protams, izcili noslēpumainais Leonardo DiKaprio(Leo Di Caprio), kurš filmā ieņem nozīmīgu lomu, tēlojot tirānu un pilnīgāko ļaundari - kādas kokvilnas plantācijas īpašnieku. Filma uzbur tādu savdabīgu noskaņojumu un man, kā skatītājam, radīja iespaidu, ka esmu pēkšņi nonākusi 19.gs. ASV.

     Šķiet, ka vienīgais mīnuss, kas pašlaik nāk prātā, ir tas, ka sākumā austiņās dūrās rupjais melnādaino cilvēku apzīmējums uz burta "n", taču pēc pirmajām...30 reizēm?Jā, 30, austiņas sāka aprast. Starp citu, kāds interesants fakts vēsta, ka šis lamuvārds filmā minēts 110 reizes.

Filma ir jāredz, jo tā sniegs neatsveramu ieguldījumu un mazliet uzlabos zināšanas par dažiem ASV vēstures aspektiem. "Oskars" noteikti ir godīgi iegūts un, ja man ir tāda iespēja izteikties, domāju, ka šī ir 2012. gada otra labākā filma(uzreiz aiz "Argo" :)).

9/10