Šī bija viena no tām retajām filmām, kuru noskatījos kinoakadēmijas gada balvas Oscar iespaidota. Ja pārējās nominētās filmas man bija iespēja noskatīties īsi pirms Oskariem, nezinot, ka tās tiks nominētas prestižajai kino balvai, tad šī - Silver Linings Playbook - bija filma, kuru noskatījos, jo tā bija nominēta ne tikai gada labākās filmas statusam, bet arī abi galvenie varoņi nominēti attiecīgi "gada labākais aktieris" un "gada labākā aktrise" tituliem. Kas tad tajā filmā ir tik īpašs?
Filma ir visnotaļ savdabīga. Tās pamatā ir stāsts par vīrieti, kurš pieķēris savu sievu afērā ar vietējās skolas vēstures skolotāju un tā dēļ nokļūst psihiatriskajā klīnikā. Galvenie filmas notikumi gan risinās jau ārpus klīnikas - Pats (Bradley Cooper) ievācas dzīvot pie saviem vecākiem un cenšas darīt visu iespējamo, lai atkal saietu kopā ar savu sieviņu, taču viss paliek arvien sarežģītāks, kad Pats satiek Tifāniju(Jenifer Lawrence) - meiteni, kurai ir pašai savas problēmas.
Filma, patiesībā, bija ļoti pamācoša un tās apakšā slēpās nopietna tēma, pat neskatoties uz to, ka šī drāma /slash/ romantiskā filma bija ar savu humoru tieši tur, kur nepieciešams. Filma ir veidota tik tuvu realitātei, ka nav sarežģīti iejusties galvenā varoņa ādā - nav īstu draugu, ģimene neatbalsta un sieva iesniegusi policijā prasību par tuvošanās aizliegumu. Arī tad, kad Tifānija parādās kadrā - ļoti labi var saprast galvenā varoņa šaubas un neizlēmību - vai viņam palīdzēt meitenei vai nē, lai pats sasniegtu savu mērķi?
Parasti tādas filmas ir ļoti paredzamas un, jā, atzīšos, arī šī tāda vairāk vai mazāk bija, taču bija interesanti vērot tālāko notikumu attīstību un to, kā viss atrisināsies. Tu pats smadzenēs sāc "funktierēt" par dažādiem sīkumiem filmā, tu jau it kā nojaut, kas notiek patiesībā, bet tajā pašā laikā šaubies par savu pieņēmumam. Nu, labi, neatklāšu par daudz, citādi paliks neinteresanti. :)
Lieliska un slavējama bija arī aktieru spēle( galu galā, ne velti Dženifera Lorenca saņēma Oskaru kā gada labākā aktrise tieši par šo filmu) - zināmas sejas, kas rada uzticību un jau instingtīvi var saprast, ka filma būs labs gabals.
Kopumā filma vērtējama kā ļoti pozitīvs kino piemērs. Es pieļauju, ka tiem, kas ir redzējuši tādās filmas kā "This is kinda funny story", "Crazy, Stupid, Love" un "Perks of Being a Wallflower", šis gabals noteikti patiks, jo tajās var noteikti atrast kaut ko savstarpēji līdzīgu. ;-) Atkārtošos, taču arī šis ir labs "must see" variants.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru