Indiāņu vasara

Vasara. VASARA. Va-sa-ra. V A S A R A. Dali, kā gribi, domā, ko gribi un īstenībā vari arī darīt, kā gribi, jo vasara neizbēgami tuvojas izskaņai. Bet- tā vēl nav beigusies, un, kamēr citi izmisīgi meklē skapī dziļi noglabāto rudens džemperi, es relaksējos braucot ar riteni vai vakaros vērojot zvaigznes. Tāpat - vienkārši un ar smaidu sejā - atmiņās pārcilāju to, kas šovasar noticis un ko šovasar esmu piedzīvojusi. Un ziniet? Tik daudz, cik piedzīvots šovasar - tik piesātināta, pilna, krāsaina un sulīga vasara man vēl līdz šim nav bijusi. Patiesi. Un ja man jāatceras ikkatrs notikums, pasākums vai joks, par kuru smējos vēderu turēdama, atzīšos, laikam nebūs iespējams, tāpēc padalīšos ar tiem notikumiem, kuri atmiņā palikuši visspilgtāk.

MAIJS: Laivu braucieni un citas zaļumballes

Lai arī cik dīvaini tas nešķistu, savu vasaras garšu jau izjutu lieliskajā un burvīgajā trīs dienu garajā Fizmatu rīkotajā Laivu braucienā( saīsināti - LB ), kurā nokļuvu pilnīgi nejauši. Sākotnēji ļoti ilgi domāju, vai mesties šajā avantūrā, jo LB norisinājās no 4.05. līdz 6.05., bet vēl nepilnas divas nedēļas pirms šī satraucošā notikuma Latviju klāja balta un pūkaina sniega kārtiņa. Velns. Pirmā doma - vai pamodīšos nosalusi un vai vispār pamodīšos, ja ārā naktī gaisa temperatūra nepārsniedz +3C atzīmi. Vienu brīdi pat jutos kā sliktā TOP-SHOP reklāmā, kur kāds izmisīgi cenšas iestāstīt, ka "šis putekļu sūcējs ir vislabākais putekļu sūcējs pasaulē!", tikai putekļu sūcēja vietā - "pasākums" un "laivu brauciens". Beigās daudz nebija jādomā, jo tiku nostādīta fakta priekšā - izvēlies, būsi Guntis Maivis, Guntis Laivis vai Guntis Daivis. Un tas, lūk, bija lūzuma punkts, jo, ja man piedāvā tik krutu vārdu, grēks nepiekrist un nepiedalīties! Turklāt komandas nosaukums - "Šļak,šļak,šļak,šļak,šļak krūtis" - vien bija ko vērts! Un es piekritu. Un nenožēloju. Ne mirkli. Ūdens, forša kompānija, kas vienlaicīgi bija arī izpalīdzīgi, jautri un lieliski laivas biedri, ugunskuri, dzīvie radiatori, sarma, malkas ciršana, zupu vārīšana, migla, jauni cilvēki, interesanti cilvēki, teltis, apdegusi seja, slapji airi, ūdenspīpe, pātaga, nakts trase, mazliet alkohola, paštaisīta Moka - un tie ir tikai daži no atslēgas vārdiem, ar kuriem varu raksturot LB tā, kā to redzēju es. Tas noteikti bija lielisks iesākums manam mīļākajam gadalaikam - vasarai. Patiesībā, šis pasākums noteikti pelnījis atsevišķu ierakstu, jo stāstu no šī leģendām apvītā pasākuma ir fantastiski daudz. BET! Noteikti nedrīkst aizmirst pateikt paldies tiem, kuri LB padarīja īpašu - komandas kapteinim un visai "Šļak x5 krūtis" komandai, kā arī orgiem, kuri katru gadu nebīstoties rīko tik  A W E S O M E  pasākumus un māsīcai Agnesei, kura iepazīstināja mani ar LB!

JŪNIJS: Sports, spēles, peldes un motocikls jeb Indiāņu vasaras

Jūnijs, kurā ik gadu svinu savu dzimšanas dienu, izvērtās piepildītāks nekā parasti - regulāras ik vakara peldes, ūdenspīpes vakari un ātra pārvietošanās ar motociklu, taču par visu pēc kārtas. 

Pirts pie Putna, šķiet, bija pirmais īstais vasaras notikums - Baldonē sevi aicināja izklaidēties, pērties, cept desas un mest kūleņus Misters Putniņš a.k.a. Putns, kurš dāsni atvēlēja savas mājas,lai tajās notiktu LB afterpārtijs jeb komandas saliedēšanās pasākums. Tajā netrūka jautru čalu, neķītru joku, dziļu sarunu, rotu taisīšana no follijas, vodkas+saldējuma kokteiļi un gulētiešanu saullēktā.

Jāsaka, ka jūnija pirmā nedēļa pagāja sportiskā garā, jo mani labsirdīgi uzņēma slinko sliņķu komandā "Unicorn Pr0n", kurā īstenībā neviens nebija sliņķis, lai gan komandas kapteinim dikti tā likās ( mēs centāmies! izgāzāmies, bet centāmies! ). Ar šo izcili sportisko komandas sastāvu piedalījāmies LU SP rīkotajās ikgadējās sporta spēlēs. Arī tur, saprotams, slēpjas savs stāsts apakšā un pieļauju, ka arī tur noteikti vajadzētu atvēlēt veselu ierakstu, taču īsumā - foršas potītes, daudz sporta, vēl sports, sports, sports, pīrādziņi, salauztas brilles, dejas līdz rītam, kailums, cilvēki, skola, Salacgrīva, sports.

Jāņi, Jāņi, Jāņi, Jāņi... Šovasar, jūnijā, tā īsti laikam sapratu, kas ir īsti Līgo svētki un Jāņi. Izrādās, tas nav tikai alus, siers un šašliks, bet gan neaprakstāmi saliedēts un draudzīgs vakars ar rotaļām, dejām, vainagu pīšanu, tradīciju ievērošanu, dienas/pusnakts/nakts/rīta peldi un pavisam īstu, mājās sietu sieru. Šie svētki tika pavadīti tik šķīsti un svētīgi, ka, šķiet, uzkrāju enerģijas lādiņu atlikušajai vasarai.

Jūnija noslēgums, savukārt, bija dzimšanas dienas gaidīšanas/sagaidīšanas/pavadīšanas periods. Viss sākās ar ietiepīgu tortes cepšanu 28.jūnija pēcpusdienā un īsi pēc tam vakars turpinājās ar lieliskām sarunām, nekā nedarīšanu un smiešanos līdz 5 no rīta, bet 29.jūnija vakarā ar pašcepto torti devos uz folkklubu "Ala", cerībā ieraudzīt cilvēkus, kurus biju lūgusi ierasties uz glāzi alus. Rezultātā ieradās cilvēki, kuri bija nolēmuši pabūt "Alā" mazliet ilgāk, nekā uz vienu glāzi alus un - šeku,reku - vismaz 35% no svinētājiem attapās 7 no rīta ar domu, ka laikam jāsāk soļot uz māju pusi. Jāatzīst, sen nebiju tā izklaidējusies un tik neizsakāmi jautri pavadījusi laiku, un tieši tas manu 2013.gada dzimšanas dienu padarīja neatkārtojamu.

Jūnijā bija arī nenormāli daudz un šausmīgi skaistu blakus lietu. Kā vienu no tām varu minēt peldēšanu vakaros un naktīs pilnīgā tumsā vai tikai nelielā tumsā. Bet tumsā. Vienalga - divatā, trijatā, piecatā - sajūtas, kādas pārņem, kad pēc darbīgas dienas iegremdējies ūdenī, ir neaprakstāmas. Tu peldi, peldi, peldi un īsti nedomā par lietām, bet izbaudi mirkli. Kā otru no blakus lietām noteikti jāmin motocikls - lai gan pati vēl neesmu ieguvusi tiesības vadīt dzelzs rumaku ( a.k.a. motociklu ), šovasar pirmo reizi izjutu kā ir sēdēt uz motocikla. Sajūtas? Neaprakstāmas! Vēderā dzīvo tauriņi, kņud pakausis un mazliet trīc kājas. Uz mirkli pat šķiet - jā, pasaule pieder tikai man! - un smaids sejā neizzūd līdz pat brīdim, kad esi nonācis galapunktā."So far so good", kā teiktu mana iekšējā balss, bet  no tā patiess tikai būtu "good", jo tik ļoti "far" vēl nav.

JŪLIJS: Češīras kaķis, Trakais cepurnieks un Marta Zaķis jeb svētki, svētki un svētki. 

Jūlija sākums man atmiņā paliks ar Dziesmu un Deju svētkiem, kuri norisinājās no 4.jūlija līdz 7.jūlijam, un, ņemot vērā, ka tie bija mani paši pirmie lielie sadziedāšanās svētki, emocijas, saprotams, bija vairāk, nekā vajag. īstenībā tik daudz emociju, ka 8.jūlija dienā aizmigu Vērmaņdārzā. Arī te prasītos vesels bloga ieraksts, taču īsumā - karstums, dziesmas, lietus, mēģinājumi, garšīgas maizītes, motocikls, siltums, sarunas, slapjš, Teterovskis, noslēguma koncerts, dejas, alus, tramvajs, vēl dejas, mūzika, notis, Aura, Vērmaņdārzs, Juventus.

Šī gada jūlija mēneša vidus ir mans festivālu mēneša pirmais pieturas punkts - festivāls "Summer Sound". Lai gan biju gandrīz 100% pārliecināta, ka nebraukšu, jo biju māsai apsolījusi viņu sagaidīt lidostā, tie paši jauniegūtie LB draugi un peldes biedri diezgan pārliecinoši mani pierunāja braukt, sakot, ka "māsa varot mājās tikt ar taksi". Sacīts-darīts! Nedēļu pirms festivāla biju iegādājusies biļeti, kā arī pieņēmusi aicinājumu braukt uz Liepāju ar motociklu, kur atkal radās jautājums - vai man būs dibens vai nebūs, kad ieradīsimies galamērķi.  Rezultātā ar visu dibenu un lielisku noskaņojumu ierados Liepājā un pavadīju tur skaistas un notikumiem bagātas 3 dienas, izbaudot lielo viesmīlību un patīkamo attieksmi no cilvēkiem, pie kuriem viesojāmies. Tāpat, šajā festivālā iepazinu arī Češīras kaķi, Trako cepurnieku un Marta Zaķi, kuri nav iedomu tēli, bet gan reāli cilvēki, kuriem iespējams piedēvēt kādu(daudzas) šo pasaku tēlu īpašību, bet par to - citreiz. Kuram notikumam gan nepienāktos vesels bloga ieraksts? Arī šim, noteikti, nepieciešams, bet atslēgas vārdos ir īsāk - follija, glāzes, suņi, veikals, ūdenspīpe, chill, Hektormens, Prāta Vētra, jūra, aukstums, dzeltens, nepazušana, ēdiens, auskari, basketbols uz izģērbšanos, Mika, The Sound Poets, Juris, čupa-čupi, guļammaiss, aukstums, siltums, pelde, jūra, zils dvielis, pankūkas, zupa, dziedāšana un A līmeņi. Jāsaka, ka paldies atkal jāsaka jau vairāk vai mazāk zināmajai kompānijai, jo tieši tā šo festivālu padarīja pavisam īpašu un neaizmirstamu - aizbraucot mājās, vēl labu laiku gremdējos atmiņās par to, kas šajās dienās Liepājā darīts un ko no tā noteikti vajadzēs atkārtot arī nākamgad.

Lai gan festivāls "Positivus" kārtējo reizi man gāja secen, jūlija beigas pavadīju strādājot/izklaidējoties Austrijā un Francijā, par ko jau rakstīju pāris emuāra ierakstus iepriekš, tāpēc sīkāk nav vērts izplūst. Īsumā - bija skaisti, atsvaidzinoši un lieliski. Arī karsti. :) "We already got this far, let's go further" teiktu Zane, bet tad saprotu, ka vairs nav tik ļoti "further", kur doties - tikai viens vasaras mēnesis palicis. 

AUGUSTS: Pavisam laba daba, pavisam laba mūzika un pavisam jauks mēnesis

Šķiet, ka tieši šis vasaras mēnesis atmiņā palicis visspilgtāk. Kāpēc? Drošvien, jo pēdējais.
Pats, pats pirmais, kas iešaujas prātā, kad domāju par augustu, ir festivāls "Laba daba" - mājīgs, neliels, interesants un mazliet citāds festivāls, kurš norisinājās Ratniekos (woop,woop! festivālu vasara var turpināties!). Protams, pirms festivāla atkal dilemma - būšu uz festivālu vai  netikšu, un, ja tikšu, vai man patiks? Rezultāts bija pārsteidzoši labs - lieliska mūzika, daudz deju un milzīga telts, kurā visi atpūtās un darīja neko. Tāpat pirmo reizi festivāla ietvaros sanāca izpeldēties Gaujā, jo tā nedēļas nogale bija tik ellīgi karsta, ka tu karsējies arī ūdenī būdams. "Laba daba" man ļoti asociējās ar zaļumballēm kaut kur laukos. Idille. Ak, jā, vai es jau minēju, cik fantastiski skaistas izskatījās zvaigžņotās debesis? ^.^ Kārtējo reizi pierādījās arī fakts, ka daudz ir atkarīgs no tāda faktora, kā kompānija. Un, guess what?, es atkal biju tādā kompānijā, kurā nekad nav garlaicīgi.

Otrs svarīgais notikums ir "Sēdēšana pie cilvēkiem mājās" notikums.Tas gan īstenībā nebija viens notikums, bet kādi divi vai trīs - kāds izdomā uzrīkot pie sevis nelielu pasēdēšanu un viss. Tu atpūties, izsmejies, paskaties uz Bembiju vai paklausies "Alises Brīnumzemē" OST'u, paklausies, kā kāds deklamē Dekameronu un dodies mājās ar lielisku noskaņojumu. Šādi vakari ir ne tikai jauki un mīlīgi, bet arī liels enerģijas lādiņš nākamajai dienai.

Augusta beigās izbaudīju arī atpūtu pie ezera Valdemārpilī, kur darījām visu, ko parasti dara pie ezera atpūšoties - ugunskurā cepām kartupeļus, uz iesmiem dūrām desas, sēdējām pie ugunskura, malkojām dzērienus, peldējām, gulējām teltī, iepazinām pāris vietējos iedzīvotājus un tā īsti darījām neko - tas gan bija ļoti interesants pasākums, jo man tas iezīmēja nosacītu rudens tuvošanos. Un te Zane var droši teikt "we wen't far enough", bet "not too far", jo vēl taču ir rudens! ;)

Tagad, kad koku zari lēnām sāk vilkt nost savu vasaras ietērpu un iemantot visai pievilcīgu, krāsainu izskatu, atskatos uz visu vasarā padarīto un saku, jā, kopumā šos trīs/četrus mēnešus es raksturotu kā ļoti izdevušos. Nenožēloju pilnīgi neko no tā, kas izdarīts un priecājos par to, kas padarīts. Taču galvenais - iepazīti lieliski cilvēki un iegūti jauni draugi, tāpat darītas trakas, interesantas un, cerams, atkārtojamas lietas. Nākamgad ceru uz ko līdzīgu. Bet pagaidām - priecīgu, krāsainu un tējām pilnu rudentiņu. :)