Pagājis precīzi viens gads un 11 dienas, kopš mana pirmā ieraksta šajā blogā, kurš, starp citu, nozīmīgs bija ar to, ka tajā rakstīju par savu pirmo pieredzi studenta kārtā. (bloga raksts: http://zaneskujina.blogspot.com/2012_10_01_archive.html) Toreiz arī nespēju saprast, kas vēlos būt nākotnē un ko cilvēkiem nākotnē ar savu izglītību varētu sniegt. Lai gan tikai bloga ieraksts, tomēr atklāja manas personības šķautnes un lieliski parādīja manu toreizējo attieksmi pret Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu nodaļu (uh, sarežģīti un pārāk gari, tāpēc turpmāk - LU SZF Kom.Zin. ). Kas īsti ir mainījies? Daudz, bet varbūt arī ne tik ļoti daudz.
Pirmkārt, nav mainījies fakts, ka topošajam studentam, ja vien nav 100% pārliecināts par savu turpmāko karjeru, ir grūti saprast, ko darīt pēc vidusskolas beigšanas. Bieži vien informācija par fakultāti nav pārāk patiesa un ir subjektīva - to zinu no savas pieredzes, jo negribas jau par savu Alma Mater teikt sliktu, bet cilvēki, kas tajā fakultātes/universitātes vidē nav, gluži vienkārši neko nesaprot, bet tikai stāsta. It kā.
Lielos vilcienos nav mainījies arī mans viedoklis par LU SZF Komunikācijas zinātņu nodaļu un universitāti kopumā. Es nesaku, ka LU ir slikta universitāte, vai SZF - slikta fakultāte - nebūt ne! Katrs cilvēks paņem no fakultātes to, ko vēlas un cik vēlas paņemt, un tas, cik daudz iegulda mācību procesā, arī atkarīgs no viņa paša. Tomēr kaut kas īsti nav, kā vajadzētu, un nerodas tā pārliecinātības sajūta, ka iegūtā izglītība kaut kur arī noderēs.
Nav mainījies arī fakts, ka joprojām studēju LU SZF Komunikācijas zinātnes un ka vēlos vecākiem pierādīt, ka neesmu ņuņņa, ka padodas pie pirmajām grūtībām. (Lai cik ļoti nevēlētos to atzīt, SZF palieku arī vecāku dēļ - nevēlos likt viņiem vilties.)
Kaut kas tomēr ir mainījies - es neesmu budžeta grupā, bet studēju par personīgo finansējumu. Tas, saprotams, nav jauki. Tāpat citi teiktu, ka, iespējams, pati esmu vainīga (nesaku, ka neesmu, vienmēr jau var labāk, vai ne?). Interesanti, bet nav pārliecības, ka maksāju par izglītību, bet gan par diplomu, t.i., maksāju, lai iegūtu papīru, ka es skaitos absolvējusi augstskolu.
Mazliet par SZF Komunikāču 2.kursu. Ir tiešām interesanti priekšmeti, kuri ir ne tikai aizraujoši, bet arī noderīgi, taču ir tādi, kuri ir pilnīgi nevajadzīgi un uz kuriem cilvēki atļaujas nenākt. Tāpat daži pasniedzēji, šķiet, speciāli nākuši strādāt uz universitāti, lai tikai viņiem būtu kāds, kas ir mazāks un nevarīgāks, nenozīmīgāks, uz kuru varētu izgāzt savu žulti. Brīžiem šķiet, ka pasniedzēji laikus ierāda mums, studentiem, savu īsto vietu - to, kas zemāka par zāli.
Kas attiecas uz studējošo skaitu, tad pirmajā semestrī studijas uzsāka 197 cilvēki, savukārt pašlaik studējošo skaits ir 132 cilvēki. Mana prognoze - ceturtā semestra sākumā būsim mazliet vairāk par 110 cilvēkiem, bet ceturtā semestra beigās būsim apmēram 100.
Nav tā, ka šis ir mans vienpersonisks viedoklis (lai gan, iespējams, ir gan!), jo es ikdienā komunicēju arī ar saviem kursa biedriem. Arī mani kursa biedri(atļaušos piebilst - ne visi!), ja sākumā domājuši, ka SZF ir īstā vieta, kur studēt, tad tagad ir pilnīgā izmisumā un nesaprot, ko te dara.
Ja runājam par jaunajiem censoņiem un absolventiem, tad jaunuļi parasti uz LU SZF nāk trīs iemeslu vadīti:
- "LU SZF nav jāmācās matemātika, fizika un citi priekšmeti ar skaitļiem" - kas ir biežāk dzirdētais no jaunajiem studentiem. Bet tas ir tāds BULL-SHIT! Ar tādu domu vispār nedrīkst iet meklēt vietu, kur studēt, jo jāmācās ir kaut kas, kas saista, nevis jāizvēlas vieglākais ceļš. Piedevām, matemātika ir visa pamats.
- "Nezināju, uz kurieni doties, tādēļ izvēlējos LU SZF, jo tas ir universāls" - jā, ja vien ar universāls tiek domāts pašsaprotamas lietas, ko iemāca dzīve/ikdiena. Aptaujā piecus pirmos sastaptos žurnālistus un pajautā, kuram no viņiem ir augstākā izglītība.
- "Tiku budžetā, man vienalga, kur studēt" - šie ir diezgan bezcerīgi varianti.
Savukārt absolventi nenožēlo savu izvēli par labu SZF, taču atzīst, ka bieži iegūtais darbs nav saistīts ar iegūto izglītību. Tātad, tie, kuri cer kļūt par ūber-mega-giga lieliskajiem žurnālistiem vai reklāmas speciālistiem, der atcerēties, ka ne visi ir topošie Arņi Krauzes vai Ēriki Stendzinieki.
BET! Slavenais sauklis "SZF, aha-aha, nav darba!" - nestrādā, ir tas darbs, ir. :)
LU SZF es varētu salīdzināt ar šokolādes konfekti, gluži kā Forests Gamps. Taču šajā gadījumā esmu droša, ka konfektes papīrītis ir spožs, skaists un spīdīgs, taču pildījums rūgts un noteikti nav pa prātam visiem.
Kas attiecas uz mani, pēc LU SZF absolvēšanas, ja vien pusceļā nesajukšu prātā un nemetīšu plinti krūmos, noteikti došos studēt uz kādu fakultāti, kur reizi pa reizei jāiekustina pelēkā viela, piemēram, skaitot, rēķinot, kāpinot, risinot logoritmus un domājot, kāpēc Ņūtonam uz galvas uzkrita ābols.
Veiksmes!
Tavā rakstā atbalsojas 100 studentu dvēseļu sāpju kliedzieni!
AtbildētDzēst100 nopirktie diplomi :D kaut kā bēdīgi sametās
And yet, we lose another student - Cimdiņš izvēlējies pamest SZF par labu darbam un septembrī - cita virziena studijām.
DzēstTas ir skumji, manuprāt, pēdējais laiks SZF'am darīt kaut ko lietas labā. ;(
Kad studēju LU datz, sajūtas bija līdzīgas, neskatoties uz to, ka bija jāmācās arī augstākā matemātika. Jo kursi, kas nebija saistīti ar matem, bet datz - bija lielākoties garlaicīgi un tālu no praktiski noderīgām lietām. Vecākus neiepriecināju, aizgāju pēc 3 kursa prom, apnika gulēt lekcijās.
AtbildētDzēstIntereses pēc pastudēju RSU sab.att. - kas ir pēc satura līdzīga progr. SZF, bet tur prasības pret studentu un kvalitāte ir krietni augstāka. Ja jau maksā par studijām, iesaku apsvērt RSU sab. vai starp. att. kā alternatīvu LU.
Bet tajos trīs gados drošvien sanāca arī ko jēdzīgu iemācīties un pakustināt pelēko vielu, piemēram, risinot augstākās matemātikas problēmjautājumus. Pagaidām SZF'am nav sanācis attaisnot manas cerības un vienīgās lekcijas, kuras šajā semestrī uzskatu par noderīgām, ir semiotika un komunikācijas teorijas.
DzēstBet paldies par padomu, domāju, ka jāapskata, ko RSU piedāvā. ;)
wow wow wow, zane. man liekas, ka tu pat pārāk pozitīvi atspoguļo šito. Es tiešam nezinu, kur man jebkurā darbā kādreiz noderēs dzēšgumijas izgudrošanas gads vai kaut vai visas teorijas? Es maksāju 600 ls pusgadā un man māca, ka pa radio skan audio reklāmas un pa tv ir audiovizuālas reklāmas. THAT''S FUCKIN LOGIC!!! Vēl visam pa virsu mums liek taisīt kaut kādas nereāli grutas prezentācijas, kurās piesienas pat par fonta izmēru, bet paši pasniedzēji prezentē TĀDUS pētījumus "ko students dara internetā" - priekš kam? Pasaule labāka un gudrāka kļūs, ja uztaisīs pētījumu, kas īstenībā ir aptauja? ko tas maina? tas ir tik bezsvarīgi. un mājaslapa. labi. cepuri nost, bet izrādās, ka mājas lapas papildināšana un uzturēšana būs studentu mājas darbs. tātad mēs darām viņu darbu un papildus maksājam studiju maksu un visi nopelni tiek pasniedzējiem. vēl paaugstinās studiju maksu, jo viņiem nepietiek. Ja kāds no mums palikušajiem kaut ko dzīvē sasniegs, tad nejau dēļ šīs fakultātes, bet dēļ savas gribas. .... un apmaksātā diploma. un ko es esmu iemācījusies kaut vai tajā pašā kom. teorijā, ko mums seminārā grupai teica - "bet esiet taču gudrāki - samelojiet! skatieties kas jums izdevīgāk, kur vairāk pieejamo materiālu!" un spriežot pēc lielas daļas kursu - pašsaprotamām lietām vienkārši ir piedēvēti gudrāki vai taisni nepartulkoti termini - biheivorisma teorija ... tā pati uzvedība vien ir. bet nu ... vienalga īstenībā. 3 izniekoti gadi.es dusmojos. nezinu vienīgi uz ko - uz sevi par stulbo izvēli, vai skolu, kur māca pašsaprotamo. /mans viedoklis/
AtbildētDzēstYes, tā tas ir, diemžēl, cilvēkiem ir tendence padarīt saprotamas lietas nesaprotamas. Tas ir skumji, patiesībā, taču tur neko nevar darīt - tā tas izklausās krutāk un gudrāk.
DzēstPar melošanu arī peikrītu. Jau pašā saknē māca un patiesībā liek melot, kas ir galīgi nepareizi, jo, come on, people, vai tad topošajiem žurnālistiem nav jābūt patiesības un taisnības nesējiem?
Un par tām dusmām, yes, arī tur es piekrītu, jo es pati esmu nikna. Nevaru vien saprast, uz ko esmu tik dusmīga. Laikam jau vairāk uz sevi par to, ka nespēju saņemties aiziet, lai SZF's vārās savā suliņā. Ai, skumji.
Sveika, Zane!
AtbildētDzēstMan tiešām prieks, ka ir vēl kāds kursabiedrs, kurš raksta blogu, pie reizes neskopojoties ar patiesiem vārdiem. :) Lai vai kā, bet daļēji tev piekrītu, pat ļoti. Nē, es nenožēloju to,ka mācos LU SZF Kom.zin., pārdomas vairāk rada programmas saturs, kas neliecina par to, ka mēs kļūsim par "viedokļu līderiem", kā mums centās ieskaidrot pirms gada (KĀDĒĻ viņi tā darīja!?) Tie, kuri patiešām to vēlēsies (domāju, ka uz roku pirkstiem saskaitāmi cilvēki), tie arī sasniegs savus mērķus. Vienalga, vai bijis budžetnieks vai studējis maksas grupā. Tas šoreiz ir mazsvarīgs fakts.
Mani iepriecina vienīgi tas, ka vēl esmu jauna, paspēšu arī citās mācību iestādēs paviesoties uz ilgāku laiku. Jācer, ka arī pārējie nebūs degunus zemē nodūruši un pabeigs to, kas iesākts, ja jau tik ļoti gribējām šeit nokļūt. :)
Lai veicas!
Hey, Krista! :)
DzēstJāsaka, jā, problēma ir programmas saturā un to noteikti derētu pārskatīt, manuprāt. Tāpat piekrītu arī par tiem dažiem cilvēkiem, kuri sasniegs savus mērķus un nepadosies grūtajā ceļā - tie noteikti būs nākamie Arņi Krauzes un Stendzinieki, jo kādam jaunajam tās vietas agri vai vēlu būs jāaizpilda. :)
Kā arī ne velti ir teiciens - "Mūžu dzīvo, mūžu mācies!" - tas jau vien pasaka, ka gudrības un dzīves patiesības apgūt var jebkurā vietā un vecumā.
Šķiet, ka esi pārliecināta par to, ko dari un par to, ko vēlies sasniegt, tādēļ vēlēšu veiksmi un izturību, šajā neilgajā laika posmā, kas vēl atlicis līdz bakalaura grāda iegūšanai! ;-)
Zane.
Patiešām interesanti ,atklāti palasīt par lietām ko savā starpā runā diezgan daudz szf studentu.Katrs laikam no studēšanas SZF ņem kaut ko savu. Es ,piemēram , esmu sapratis savas labās un sliktās puses ,kā arī ticis skaidrībā ar profesionālo lauciņu kurā vēlos darboties un zinu ,ka bez SZF tas noteikti nebūtu izdevies.
AtbildētDzēstDomāju ka SZF galvenais trumpis ir "pievienotā vērtība" sākot ar cilvēkiem, kas tev ir apkārt (studenti ,pasniedzēji, nozaru eksperti) un beidzot ar kamerām,tehniku un platformu kurā izpausties.
Par pašām studijām gan esmu diezgan līdzīgās domās, kā es visiem smīkņājot saku pēc absolvēšanas uzrakstīšu grāmatu kā pabeigt SZF ,bet tas jau ir pavisam cits stāsts...
Tev varu ieteikt tikai 2 lietas :
-Vairāk apgūt lietas kas tev patīk, ignorējot/neiespringstot par pārējo un
-Izbaudīt to ka tu esi students un tev ir atļauts viss!
Nevienas studiju programma Latvijā nav ideāla visur pa vidu interesantajam un noderīgajam ir būlšits .Paši mēs izvēlamies, kad gribam pakustināt "pelēkās šūniņas" un kad gribam laist luni, arī tajā pašā matemātikā, fizikā utt.
Ceru tevi vēl redzēt SZF gaišajos gaiteņos,
čiu!
Čau! ;-)
DzēstJā, jāatzīst, ka pievienotā vērtība iekš fakultates ( un vispār iekš universitātes dzīves ) patiešām ir tas, ko noteikti sanāk iegūt, jo draugi un kolēģi jau agri vai vēlu būs nepieciešami un uzradīsies.
Gaidu grāmatu par to SZF pabeigšanu, izklausās, ka būs interesanti, labprāt palasītu. :)
Paldies par ieteikumiem, domāju, ka nekur nepazudīšu.
Tiekās! :)