Pirksts ir tapis!

Hey, guys! Sāpes mazajā pirkstiņā lika atgādināt par sevi un to, ka, iespējams, par operāciju jāieraksta kāda rinda arī blogā. :) 

So, a quick update: Ja neskaita to pulsējošo sajūtu, kas izstrāvojas cauri mazajam pirkstiņam katru sekundi, es jūtos ļoti labi. Un, ja pirmajās pēcoperācijas stundās mana roka bija burtiski kā pagale, kuru es nespēju kontrolēt un likt tai kustēties, tad šobrīd visi pirksti, šķiet, arī mazais, kustas tieši tā, kā tiem jākustas. 

Kā jau Zanei, man bija interesnti piedzīvojumi gan pirms, gan pēc opeācijas, piemēram, māsiņa iedeva zāles, kas lika smieties par visu un, šķiet, mudināja arī runāt par visu. Kundze man balkus sāka runāt par to, kā cūku bērēs viņa gatavo ruletītes un pievieno gan zirnīšus, gan rīvētus brukānus, bet es smējos par faktu, ka viņa mani no pāris metru attāluma vairs neredz. Interesants moments bija arī anestēzija, kurā anesteziologs pirms operācijas nikni teica, lai beidzu čīkstēt un nevarot būt, ka tā sāp. Nu, jā, sure, kad tev rokā iestumj padusē 7cm garu adatu un baksta cauri tavai miesai, sāpes ir tikai ilūzija. Operācija ilga apmēram 1.30h, bez sarežģījumiem un veiksmīgāk, nekā plānots, un šobrīd man ir skaists ģipsis. ;)

Arī pēcoperācijas sapņi bija dīvaini un mazliet haotiski - guļot sapņoju par to, ka manu slimnīcas gultuman vēlas atņemt īsa auguma kungs ar garu sirmu bārdu un gariem sirmiem matiem - līdzīgi, kā Gendalfs. Sapņoju arī par to, ka pie manis pēc operācijas ienāca māsiņa, bet pamodos no tā, ka māsiņa patiešām pie mnis ienāca un vaicāja, kāda pašsajūta.

Par cimdiem: burtiski mēneša laikā ir tapuši 3.5 pāri cimdu - 3 no uzadītajiem pāriem tiks nosūtīti to īpašniekiem pavisam drīz, savukārt atlikušie taps kaut kad drīz pēc šuvju noņemšanas un pirkstiņa sadzīšanas.

Turam īkšķus, sargājam pirkstus un paldies!

Zane