Pirksti top!

Gluži nesen Latviju pāršalca ziņa par Pingvīnu Zani, kas sākusi akciju "Pingvīns", kas paredzēja, ka 100 biznesa cilvēki vienu dienu atteiksies no savām fancy pusdienām. Izlasot, šķita mazliet absurdi - vai cilvēks var prasīt naudu kam tādam? Ceļošanai. Vai tas nav kaut kas tāds, ko cilvēks nopelna pats un tad izbauda? Manas domas gan ļoti ilgi pie šī nekavējās - galu galā, cilvēki ir prasījuši naudu arī silikona krūtīm. 

And then it stroke me. Patiesībā, ne mani, bet Arti. Es viņam pastāstīju par situāciju ar pirksta operāciju - iestājoties valsts rindā, jāgaida nesamērīgi ilgs laiks, kas pirkstam kaitētu vēl vairāk un izdevīgāk būtu vienkārši paņemt kredītu. Viņš, šķiet, jokojoties izteica ideju par to, ka varētu uztaisīt kādu Kickstarter'i, kur es adītu cimdus, bet cilvēki man ziedotu naudas. Sākumā ideja bija vienkārši nereāla, bet kādu brīdi padomājot, sapratu, ka ideja nav nemaz tik peļama. 

Attapos kādā darbdienas vakarā, šķiet, naktī no 22.janvāra uz 23.janvāri. Plkst. 2.00. Gofundme.com mājaslapa. Klusums. Un pilnīgi traka ideja, kuru var mēģināt īstenot. Tā nu ķēros pie rakstīšanas, īsi pastāstot par to, kas noticis un kādam mērķim nepieciešama nauda, kā arī paskaidroju, kāpēc pati nevaru operāciju atļauties uzreiz. Publicēju ierakstu. Gribēju dzēst ārā. Tomēr neizdzēsu. Pateicu sev - no rīta izdzēsīšu, jo saprotu, ka reāli cilvēkiem ir savas problēmas, kāpēc gan tiem jārisina manējās?

Un laikam jau labi, ka ap plkst 7.00 nolēmu ierakstu neizdzēst un paraudzīties, kā sokas. Un burtiski nepilnu 14 h laikā, pateicoties maniem draugiem, paziņām un pilnīgiem svešiniekiem, kuri vēlēja veiksmi un izturību, biju ieguvusi par apmēram Eur 100 vairāk, nekā sākotnējā summa. Joprojām pasaulē vēl nav tādu vārdu, kas izteiktu manu pateicību un neizmērojamo prieka sajūtu, kas mani pārņēma brīdī, kad sapratu, ka operācijai nepieciešamā summa ir savākta un mans pirksts drīz tiks sadakterēts. ^^

A QUICK UPDATE: Gribēju vien pateikties vēlreiz par atbalstu, jo pirksti top. Un top pateicoties cilvēku neaprakstāmi dāsnajam atbalstam. Pavisam nesen paviesojos pie mikroķirurga atkal, kurš piešķīra man operācijas datumu - 27.februāris. Tas nozīmē, ka pēc darba komandējuma - meistarsacīkstēm vieglatlētikā Dubajā no 20.02. līdz 26.02., nākamā diena paies, kā minēja ārsts, "vieglā žvingulī". Ir arī vesela kaudze lietu, kas darāmas līdz konkrētajam datumam. Tā, piemēram, nepieciešams nodot virkni analīžu, paralēli apmeklēt anesteziologu un noskaidrot, vai operācija būs veicama vietējā vai vispārējā narkozē. Tāpat, sieviete, kas mani reģistrēja operācijai, minēja, lai neņemu līdzi uz slimnīcu neko pārāk vērtīgu un noteikti nedodos uz slimnīcu ar personīgo auto. Tas, savukārt, liek domāt par to, kā nokļūšu no punkta A līdz punktam B un pēc tam no punkta B atpakaļ (.)A.

Nepatīkams, taču pieminams fakts: šī ir pirmā etapa operācija. Tas nozīmē, ka neveiksmes gadījumā nāksies veikt vēl vienu operāciju, lai rokas cīpslas rekonstruētu, nevis vienkāršī sašūtu kopā.

Top ne tikai pirksti, bet arī dūraiņi - šobrīd, kad saprasts, ka jāada ļoti daudz, uzreiz saku - visticamāk, ka šajā ziemā dūraiņus saņems tikai 2-3 cilvēki. Adīšana tāda ir - jo rūpīgāk centies, jo lēnāk vedas uz priekšu, turklāt katrā dūrainītī gribas ielikt mīļumu, centību un sirds siltumu. Pārējiem būs mazliet jāpagaida, taču līdz 2015.gada beigām apsolos darināt skaistus, vismaz 18 pārus dūraiņu, no kuriem divi pāri ir gandrīz gatavi. Sixteen more to go! :)

Tāpat esmu nolēmusi, ka gadījumā, ja kāda no saziedotās naudas pēc operācijas un atveseļošanās procesa paliks pāri, ziedošu to tālāk kādam/kādai, kam tā būs nepieciešama. 

Vēlreiz - liels paldies! Bez jūsu palīdzības operācija labākajā gadījumā tiktu veikta maija sākumā - esam ietaupījuši gandrīz trīs mēnešus! :)