Labi bija tajā Labajā dabā

Brīdī, kad beidzas kāds vairāku dienu pasākums, saproti, ka jāatgriežas realitātē, taču tas ir ļoti grūti. Patiešām grūti. Mega. Nu ir pagājusi nedēļa, bet t.s. aftermath jau projām atrodas dziļi smadzeņu labajā puslodē.

Siguldas novada Ratniekos jau 6.reizi norisinājās lieliskais, ne-mainstream(lai gan pēc šī gada tā nešķiet) festivāls "Laba Daba". Vēl pagājušogad jūlijā par tāda eksistenci man nebija ne mazākās nojausmas, savukārt augustā šī festivāla laikā pieredzēju īpašus, personiskus un, iespējams, ne tik personiskus mirkļus. Šogad nolēmu atgriezties ne tikai tādēļ, ka man ļoti patika, bet arī tādēļ, ka ļoti, ļoti patika, kā arī tāpēc, ka nu jau gandrīz gadu aktīvi dabojos iekš Radio NABA, kuri rūpējās, lai festivāls skanētu radio tiešajā ēterā.

Tad nu tā. Viss sākās kā ierasts, bet īstenībā nē, jo...Nezinu. Viss sākās citādi. Sākotnēji nebija ne jausmas, kā nokļūt festivālā un viens no variantiem, kas izskanēja, bija doties uz festivālu ar stopiem. Ātri gan šī ideja tika atmesta, jo tādā gadījumā bija jādomā, kā nokļūt no Rīgas līdz no Siguldas 10km attālajiem Ratniekiem ar telti, guļammaisu, pilnu somu apģērbu, ēdienu un dzērienu, kā arī citām nepieciešamajām precēm. Nākamais variants bija personīgā auto izmantošana, taču zināju, ka svētdienas dienā noteikti nevēlēšos braukt no Siguldas uz Rīgu, kā arī tādā gadījumā būtu jādomā par to dīvaino eļļas lampiņu, kas ik pa brīdim iedegas mašīnas salona panelī. Tad nu nolēmu mest izaicinājumu liktenim un sazināties ar tanka a.k.a. Arta zaļā busiņa šī festivāla šoferi - Agri, kurš laipni piekrita vest, vien piebilstot, ka man būs jāstopē. Sasmējos. Taču beigās pie Alfas arī mazliet pastopēju. Ko tur daudz stāstīt par nokļūšanu tur? Labāk ķersimies pie galvenajām festivālā LABA DABA gūtajām atziņām!

Galvenās atziņas no festivāla:

• Lapsenes ir jaukas tikai tad, ja nav uz tavas glāzes. Yes, lapseņu problēma šogad bija aktuāla, jo tās, gluži kā odi, nepatīkami spindzēja apkārt un vēlējās nobaudīt visu saldo dzērienu saturu. Lieki piebilst, ka vairākus mūsu nometnes dalībniekus lapsenes nepatīkami pārsteidza - vienam lūpa sakosta, citam kājā, vēl kādam ciskā paguva iekosties, taču apnicīgie kukaiņi noteikti nebija šķērslis labam garastāvoklim un smiekliem.
• Tiešraidi kavēt nedrīkst, bet drīkst! Šogad sanāca vadīt arī tiešraidi Radio Nabas viļņos. Bija interesanti, ja neskaita faktu, ka nokavēju tiešraides sākumu un ierodoties mazliet aizelsusies sāku stāstīt par nokļūšanu uz festivālu. Toties sanāca arī daudz jauku lietu - satikām patiesi lieliskus cilvēkus, aprunājāmies ar leģendārajiem PND un vispār- pavisam nemanot tiešajā ēterā pavadījām 2 h.
• Krūšu atliešana ģipsī nenotiek tikai LMA telpās."Ja ko apsoli, tas jāizpilda!",- teica Zane un Armanda, kuras tiešajā ēterā apsolīja izliet savu krūšu attēlus ģipsī. Un mēs to izdarījām. Sākotnēji jau ir mazliet dīvaini - cilvēki skatās, vēro meiteņu reakcijas, taču tas ir viens no veidiem, kā atbrīvoties no bailēm vai pārkāpt kaut kādiem saviem aizspriedumiem. Un pēc tam priecāties par skaistu krūšu atlējumu ģipsī. :)
• Telšu pilsēta ir telšu pilsēta. Mūsu nometnei bija tas gods būt Hektora liecinieku kaimiņiem, kā arī interesantiem bungu spēles cienītājiem no Gulbenes. Šis vēlreiz lika pārliecināties, ka Telšu pilsēta ir lieliska vieta, kur iepazīt jaunus cilvēkus! Piemēram, Oskaru Bērziņu, kuram ir dredi.
• Zvaigznes, zvaigznes, zvaigznes. Romantika šajā festivālā netrūka, jo debesis bija pārņēmis zvaigžņu drudzis. Burtiski. Zvaigznes krita all over the place, tādēļ kopā ar Gunti paņēmām siena ķīpas, apsēdāmies un vērojām zvaigžņotās debesis.
• Arhimēda likums. Viena no atziņām, kas mani skāra festivāla laikā - ja ieliec salmiņu alus pudelē, alus sāks skriet prom. Un skrēja. Daudz. Bet tālu nekur netika. 
• Gauja nav tikai govs, tā ir arī upe! Šogad, sekojot tradīcijai, atkal izpeldējāmies Gaujas tīrajos ūdeņos. Jāatzīst, ka ūdens bija patiesi dzestrs, taču tas mūs neatturēja no relaksācijas un mundruma atgūšanas peldot pret straumi. Kā arī Agrim, kuru iesaucu par Meļko 1, bija ūber-mega-giva awesome telefons, kurš slīka, bet peldēja ūdenī. Jā, es arī biju apjukusi to dzirdot. <_<
• Telts domāta mīkstajiem! Tā vismaz man sākumā šķita. Nē, telts ir forša lieta, īpaši, ja tomēr nolem paņemt arī savējo līdzi. Es aizmirsu. Taču tas nekas - pirmajā naktī cīnoties ar miegu, tā arī gulēt nedevos, taču vēlāk to nožēloju, jo miegs, nelietis tāds!, mēdz uzbrukt pat visnegaidītājakos brīžos. Nākamajā naktī gan nolēmu doties nedaudz pagulēt, jo miegs tomēr ir svarīga komponente.

Tā kopumā īsi visu rezumējot, jāsecina, ka festivāls bija tiešām izdevies. Galvenais - laba kompānija, smaids un telts. Un varbūt vēl ēdiens. Okay, man apnika rakstīt. Bet tas nepadara festivālu garlaicīgu! :)