Ir daudz filmu par
kuģu katastrofām, daudz par cilvēkiem uz neapdzīvotām salām, bet vēl neviena filma nav bijusi ar tādu
sižetu, kā filma „Life of Pi”. Tā ir filma par ģimeni, kura nolemj ar
visu viņiem piederošo zooloģisko dārzu doties prom no Indijas. Ceļā uz Kanādu,
kuģis avarē un kuģa katastrofā izdzīvo tikai viņš un, jā, Bengālijas Tīģeris.
Kamēr viņi vairākus mēnešus ar laivu un nelielu plostu dreifē pa okeānu, abi
nodibina savstarpējas, neparastas un draudzīgas attiecības. Filma balstīta uz Jana Martela(Yann Martel)
darbu „Pi dzīve”.
Filmu noskatīties nolēmu 2012.gada nogalē – zināju, ka vēlos aiziet uz
kino, tikai nebiju droša, uz kuru filmu. Starp grāvējiem - bondiādi „Skyfall” un hobitiādi „The Hobbit” - nolēmu aiziet uz mazliet pieticīgāko, taču,
nenoliedzami, viskrāšņāko filmu „Life of
Pi” .
Jau pats filmas
sākums pievērš skatītāja uzmanību – stāsts liks noticēt Dievam. Tajā brīdī tu saproti, ka gaidāms kaut kas
interesants, jo liela daļas sabiedrība
pret augstāku spēku esamību ir visai skeptiski noskaņoti.
Filma aizrauj, un tas ir pats būtiskākais. Jau pirmās piecas minūtes
liek pārstāt ēst popkornu un iedziļināties fantastiskajā stāstā. „Life
of Pi”, protams, nav tikai filma par to, kā izdzīvot ekstrēmās situācijās. Tā
māca ticēt kaut kam pat tad, ja esi skeptiski noskaņots pret augstāko spēku
esamību. Tā māca vienlīdzību, piemēram, filmas galvenais varonis bija trīs
reliģiju pārstāvis. Filma māca atrast sevi pat neskatoties uz citu pārmetumiem
vai grūtībām, jo galvenais šajā filmā ir zināt, kas tu esi. Filma ir draudzības paraugs – nedrīksti diskriminēt,
ar draugu ir jādalās visā un draugu nedrīkst pamest vienu.
Filmas beigas bija negaidīti skumjas un tajās atkal parādījās
cilvēku skepse.
Filma, protams,
nebija tikai garīgs baudījums – tā bija arī vizuāls baudījums acīm. Lieliski
specefekti, lieliski 3D efekti un,
protams, redzams ari Džeimsa Kamerona (James Cameron) pieliktais pirksts specefektu
izveidē.
Jautāsiet, vai es
guvu apstiprinājumu par Dieva esamību? Pārliecinieties paši. ;-) Filmā ir vērts
ieguldīt – skatīties to uz lielā ekrāna ir daudz jaukāk, nekā „novilkt” to
nelegāli vai vēlāk skatīties to blu-ray kvalitātē – efekts nebūs tāds, kāds skatoties uz kino
ekrāna.
Noteikti iesaku
noskatīties! Un arī mana vērtējuma šoreiz nebūs – filmu katrs uztver tik ļoti
individuāli, ka tā ir nenovērtējama.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru