Grāmatas apskats: Fifty Shades of Grey

     Pavisam nesen pasauli pārņēma masu haoss - ja vieni uztraucās par it kā gaidāmo pasaules galu 2012. gada 21. decembrī, tad citi, savukārt, izplūda karstās(un es domāju patiešām karstās) diskusijās par jaunāko britu rakstnieces E.L. James erotisko noveļu sēriju „Fifty Shades of Grey". Tā ir trīs grāmatu sērija -  „Fifty Shades of Grey",  „Fifty Shades Darker” un „Fifty Shades Freed”, kuras tikai pirms neilga laika nonākušas arī pie lasītājiem Latvijā un divas no triloģijas grāmatām izdotas latviešu valodā. Pati erotisko noveļu autore ir divu dēlu māmiņa, mājsaimniece, kura šim darbam iedvesmu smēlusies no visiem tik ļoti pazīstamās Stefānijas Meijeres grāmatas „Krēsla”. Lai cik interesanti tas arī nebūtu, šķiet, ka tieši „Krēsla” ir pilnīgs pretstats tam, kas notiek grāmatā „Greja piecdesmit nokrāsas”. Grāmatā „Krēsla” mīlestība atspoguļota kā kaut kas trausls, kā kaut kas svēts, kurā sekss pirms kāzām pilnīgi noteikti nav atļauts. Savukārt „Greja piecdesmit nokrāsās” tieši sekss ir tas, kas saista un caurstrāvo grāmatu – tas ir skarbs, kaisles un vaidu pilns...Nu, par to var pārliecināties, izlasot visu šo noveļu sēriju.

     Lai vai kā, ziņkārības vadīta, nolēmu arī es izlasīt šo ieintriģējošo darbu.  Grāmata vēl nebija iznākusi latviski, tādēļ nolēmu, ka būs vien jālasa angļu valodā – vēlme to izlasīt bija pārāk liela. Angļu valodā izdoto grāmatu aizņēmos no draudzenes. Viņa pati to bija aizlienējusi no vietējās bibliotēkas un teica, ka izlasījusi to ātrāk, kā paredzēts, tādēļ man esot nedēļa laika, lai to izlasītu. Nedēļa? Tas taču ir tik īss laika sprīdis! Meitene, protams, centās iegalvot, ka grāmata pilnīgi noteikti aizraus un es nejutīšot, kā tā „apēd” manu laiku. Ziniet, ko? Tā arī bija.

     Nemanāmi lapu pēc lapas, grāmatu pabeidzu trīs dienu laikā. Un nemaz nejutos vīlusies. Skaista, romantiska un dominances pilna grāmata, kuras galvenais varonis ir sekss. Daudz, daudz seksa. Tiešām daudz. Taču tas nebija slikti, jo, atklāti sakot, nekad nebiju lasījusi kaut ko tik atklātu. Protams, ierastais sižets ar Skaistuli un Briesmoni, kur viens no varoņiem ir ellīgi bagāts un pieredzējis, bet otrs  ir neveikls, trausls zieds – tas nekur nav pazudis.  Arī valoda, kādā stāsts tiek rakstīts, ir vienkārša, saprotama. Situācijas – mūsu pašu ikdiena, mūsu pašu emocijas un pārdzīvojumi.  Izlasot pirmo grāmatu,  sapratu, par ko sievietes visā pasaulē ir tādā sajūsmā – beidzot ir vīrietis(izdomāts, bet ir!), kurš prot apieties ar sievieti.  Interesanti, ka daudzi šo darbi pielīdzina spāņu ziepju operai – tā pilnīgi noteikti NAV spāņu ziepju opera! ;-)

     Mana nepacietība bija neaprakstāma, tādēļ nolēmu izlasīt arī otro grāmatu un tik pat ātrā laika posmā izlasīju arī darba pēdējo – trešo grāmatu. Abas, gluži kā pirmā, nelika vilties. Visas tik pat izcilas, kā pirmā. Jā, jā, atzīšos, otrajā sāka apnikt Greja privātīpašnieciskums, viņa dominējošais tēls, taču savā veidā tas piedeva darbam odziņu, jo automātiski bija vēlme uzzināt, kā stāsts beigsies.

Visvairāk man patika tas, ka katrā grāmatā ir kaut kāds sižets. Pirmajā grāmatā Grejs iepazīstina Anastasiju ar to, kāds patiesībā ir viņa dzīvesstils. Otrajā grāmatā Grejs un Anastasija cenšas izprast viens otra dziļāko būtību. Trešajā grāmatā, kura, manuprāt, bija ar notikumiem visbagātākā, Anastasija cenšas tikt galā ar savu pagātni jeb precīzāk – viņas bijušo bosu, kurš ir dikti skaudīgs uz Greju.  Patīkami bija aprakstītas arī seksa ainas, kuras pilnīgi noteikti liks nosarkt pat vispieredzējušākajiem mīlētājiem. Lielais mīnuss, kas mazliet sāka kaitināt otrajā grāmatas daļā, bet pieļauju, ka tas ir manas nepacietības dēļ, bija lielais seksa ainu daudzums.  Detalizēti aprakstītas mīlas ainas katrā grāmatā bija vismaz 7-15 un TIK dažādās vietās, ka jābrīnās par autores lielo izdomu.

     Kāpēc triloģija, manuprāt, obligāti jāizlasa ikvienam? Laba atslodze ikdienai, viegla lasāmviela, labs brīvā laika pavadīšanas veids, bet pats galvenais – pieredzes lauka paplašināšana. ;-)

     NB! Noteikti iesaku grāmatu lasīt oriģinālvalodā, tātad – angliski. Piedodiet, mīļie tulki, taču tulkojums no angļu valodas uz latviešu valodu ir diezgan neadekvāts, jo, aizstāt vārdu „fuck” ar „viņš pateica rupju vārdu” ir vienkārši sakot – galīgi garām.