Kuģi, pieklājība un gaišmataini cilvēki - Stokholma

     "Zeme zem manām kājām jau projām viļņojas!" - teica Zane, izkāpjot no kuģa Daugavas krastā. Ceļojums, kurš ilga vien trīs dienas, izvērtās par šī gada lielāko notikumu manā dzīvē. Kā man gāja? Ļoti labi. ;-)

     Iespējams, daudziem šķiet, ka Zviedrija tāda kaimiņu valsts vien ir. Nav! Un šī iemesla dēļ, man rodas aizdomas, ka liela daļa cilvēku šo visnotaļ interesanto valsti nemaz neiekļauj savā ikgada plānoto ceļojumu sarakstā. Jā, jā, arī zviedri ir ziemeļu tauta, klimats, patiesībā, arī viņiem ir visnotaļ līdzīgs Latvijas klimatam un tādēļ gribas izbaudīt kaut ko mazliet eksotiskāku, piemēram, palmas uz ielām, dzidri zilu jūru vai kādu apelsīnkoku pie pašas viesnīcas durvīm. Taču mans uzskats - ja ir iespēja, labāk vienreiz redzēt, nekā desmitreiz dzirdēt, jo vienas sajūtas par konkrēto valsti rodas, kad par to tiek stāstīts, taču pavisam citas - kad visu ir iespējams redzēt savām acīm. Un tieši tā tas ir arī ar Zviedriju. Tāpēc es, būdama kaislīga dažādu vietu, pilsētu un valstu apceļotāja, izmantoju fantastisko iespēju doties uz vienu no tām vietām, kur nekad neesmu bijusi, bet kur vienmēr esmu vēlējusies doties - uz Stokholmu. 

     Ceļojums sākās plkst. 16.00, kad es kopā ar vēl 10 cilvēkiem uzkāpu uz kuģa/prāmja "Romantika" klāja. Kā jau kārtīgi jaunieši, nolēmām noenkuroties kajītēs, mazliet izpakoties un doties apskatīt kuģi. Ierodoties kajītē - pirmais mīnuss - nav ledusskapja. Tas nozīmē, ka vairumā iepirktā gaļa un siers būs jāapēd pēc iespējas ātrāk, jo, otrais mīnuss - kājītē ir nenormāls karstums. Jā, tajā ir kondicionieris, taču tas, gluži kā mūsu kaimiņiem, nevēlējās strādāt. Bet galu galā - neviens neplānoja iet gulēt vai ēst visu vakaru, tāpēc uz abiem nelielajiem mīnusies noskatījāmies ar pievērtām acīm. Tad nu devāmies apskatīt prāmi, kurš, saprotams, bija milzīgs, bet pats galvenais, ka uz tā bija viss nepieciešamais labam atpūtas vakaram - kazino, klubs, karaoke, koncertzāle, bārs, veikali, internets, kafejnīcas un citas ekstras dažādām gaumēm. Likumsakarīgi, devāmies arī uz prāmī esošajiem veikaliem, lai iegādātos saldumus, piemiņas veltes un, galu galā, arī kaut ko dzeramu. Un te nu nācās saskarties ar pirmā stereotipa laušanu - duty free veikali uz prāmja nav lēti. Īpaši tas attiecas uz alkoholiskajiem un atspirdzinošajiem dzērieniem, kur, piemēram, viena 0.33 l tilpuma kolas bundžiņa maksāja Ls 1.09, savukārt Bacardi baltais rums, kuru iegādājos Latvijā par Ls 7.99, maksāja nepilnus Ls 16. Patiesībā, arī šokolādes, dažādi magnētiņi, atslēgu piekariņi un citas piemiņas veltes bija pietiekami dārgs prieks, lai daudzi no prāmja viesiem tikai tos apskatītu, ne iegādātos.

     Piestājot Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, mūsu draudzīgais bariņš nolēma izpētīt Stokholmu tuvāk, tādēļ paņēmām fotokameras, pilsētas karti un naudu un devāmies iekarot pilsētu! :-) Tad arī notika otra stereotipa laušana - visi zviedri nav blondi(runa šoreiz ir par matukrāsu)! Īpaši Stokholmā - pēdējo gadu laikā ir noticis daudz, tādēl nav pamata ticēt vecmāmiņam, kuras cenšas ieskaidrot, ka visi zviedri ir gaišmataini. Taču neskatoties uz matu krāsu, cilvēki Stokholmā ir visnotaļ pieklājīgi un jauki, protams, arī izpalīdzīgi. To var novērot ne tikai pēc viņu tīrības pilsētā, bet arī pēc tā, cik pieklājīgi šoferīši tevi palaiž pāri ielai pie gājēju pārejas. Tieši tas pats ar ceļa vaicāšanu - neviens neatteicās izpalīdzēt atrast pilsētas centru vai kādu konkrētu vietu, ko vēlējāmies apskatīt. 

     Pēc garām pastaigām pa pilsētu, nolēmām doties pusdienot, taču, zinot, ka Zviedrija ir dārga valsts, nolēmām aprobežoties ar slaveno McDonald's restorānu. Cenas? Jā, cenas nav pārāk vilinošas. Viena maltīte vienam cilvēkam McDonald's restorānā izmaksā apmēram SEK 60, kas ir apmēram ~ Ls 4, bet tas, protams, atkarīgs no tā, vai ņem parastu burgeru vai extramegagiga large burgeru. Cenas kopumā Zviedrijā neatšķitas no Latvijas cenām, īpaši apģērbu veikalos, kur, piemēram, apģērbu veikali Cubus, Lindex vai H&M piedāvā to pašu sortimentu, kādu Latvijā un par tieši tādu pašu summu. Savukārt, ja runājam par pārtikas veikaliem, tad iepērkoties tur, būs jāšķiras no prāvas naudas summas - 0.5 tilpuma Fanta, Sprite, Kola vai citi atspirdzinošie dzērieni maksā apmēram SEK 12, kas ir apmēram ~ Ls 1, bet par saldumiem var tikai sapņot - šokolādes, konfektes un citi našķi maksā vismaz divas reizes vairāk, nekā Latvijas veikalos.

     Jāsaka, ka atpakaļceļš no Stokholmas centra līdz prāmim bija ļoti nogurdinošs un garšs, tādēļ iesaku izmantot metro vai sabiedrisko transportu - tā galapunktā var nokļūt ātrāk. Tiesa, arī tad nāksies šķirties no SEK 40, kas ir apmēram Ls 3. Protams, arī pastaigas nenāk par ļaunu, jo tādā gadījumā var izlocīt kājās un nebaidīties, ka vakarā nenāks miegs, turklāt tiks ietaupīta nauda un, ja ir ziema, iespējams, sanāks laiks pat uzcelt kādu sniegavīru. ;-)

    Uzkāpjot atpakaļ uz prāmja klāja, sajutām nepatīkamo šūpošanu, tādēļ biju priecīga par māsīcas paņemtajām anti-nelabuma brīnumzālēm, kuras Latvijas aptiekā,šķiet, varēja iegādāties par Ls 1,74. Vakars tika pavadīts malkojot garšīgus dzērienus, baudot mūziku kuģa koncertzālē, dejojot un vērojot milzīgos viļņus Baltijas jūrā. Un vislabākais mirklis bija nākamās dienas rīts, kad melodiska balss pa kuģa radio paziņoja, ka esam piestājuši Rīgā un tas varēja nozīmēt tikai vienu - beidzot zeme zem manām kājām pārstās grīļoties! Kas, starp citu, vēl nav noticis tagad, 12 h pēc nokāpšanas no kuģa klāja. ;-))

     Manuprāt, galvenais priekšnosacījums šadiem ceļojumiem ir laba kompānija, jo tad var pasmieties, papļāpāt, lieliski pavadīt laiku un nebaidīties apmaldīties, jo vienmēr blakus būs kāds, kas palīdzēs - galu galā, divas galvas gudrākas par vienu. Noteikti iesaku izmantot iespēju ceļot, jo dažāda veida ceļojumi padara dzīvi piepildītu.