Filmas apskats: Now You see me (2013)

   Filma stāsta par četriem jauniešiem, kuri sevi dēvē  par "The Four Horsemans" jeb "Četriem jātniekiem", kuri visi īsteno pārsteidzošus burvju trikus, taču ne tiem labākajiem mērķiem. Viens no noziegumiem, kur tiek izmantotas "burvestības", ir bankas aplaupīšana, kas patiesi tiek īstenota. Kinolentes gaitā atklājas, kā šie burvju triki tiek veikti un kas aiz tā visa stāv. Tieši tādēļ filma noteikti pārsteigs.

   Ja man būtu jāapraksta filma trīs vārdos, es to nespētu, jo tieši tāda tā ir - neaprakstāma, piesātināta ar nenormāli plašu emociju gammu, daudz dažādiem notikumiem un pārsteidzošiem pavērsieniem, kurus visus trīs vārdos apkopot nav iespējams.

Kopumā šis kino gabals bija ļoti baudāms un īsti nesaprotu Mārtiņa Otto kritiku, kuru viņš pauž savā filmas recenzijā ( skat. recenziju --> http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/468888-krapsanas_iluzija_izpildits_pasaule_sarezgitakais_triks ), bet, lets face it, es neesmu tāds kino guru un pārzinātājs, iespējams, viņam taisnība un filma tiešām ir ļoti paredzama. Lai gan man tā nešķita.

   Uz filmu devos "uz dullo" un jāsaka, ka nenožēloju. Pat vairāk, esmu patīkami pārsteigta par to, cik tāda tipa filma izdevusies laba - tajā patiešām ir ne tikai trillera cienīgas ainas, bet arī epizodiskas ainiņas, kurš var izsmieties līdz sirds dziļumiem vai izbrīnā ieplest acis. Ja man būtu jāvērtē, tad piešķirtu 8, kas manā skatījumā nozīmē episki, taču ne līdz galam. Piektdienas vakara draugu/ meiteņu filmiņa. :)

Filmas apskats: Scary movie 5 (2013)

      Nopietni? Mums vēl ir jārunā par šādām filmām?Viens atslēgas vārds - vilšanās.

          Iespējams, man nevajadzēja doties uz to filmu in the first place, taču atceroties, kā izaugu, skatoties pirmās "Šausmenītes" daļas, radās vēlme noskaidrot, vai arī šī būs ieturēta tādā stilā, kā pārējās. Godīgi sakot - filma, salīdzinoši ar iepriekšējām, bija pietiekami bezgaumīga, lai noskatītos to mājās. Vai neskatītos virspār. Your choice.

Būtībā, ejot uz tāda tipa filmu, tu jau nojaut, ko vēlies redzēt un kas no filmas sagaidāms. Un šajā reizē es nezināju ne pirmo punktu, ne otro.  

       SPOILER ALERT! Šajā filmā skaisti tika parodētas tādas filmas, kā "Mamma", "The Black Swan" un "Paranormal Activity", tāpēc, ja nav redzēta vismaz viena no šīm filmām, "Šausmenīte 5" liksies bezgaumīga un garlaicīga. Kāda tā patiesībā šķita.

          Visā visumā filmā ir arī daudz labu joku un pietiekami daudz wtf momentu, lai izsmietos draugu lokā, kā arī labi pavadītu laiku. Tāpat patīkams bija Čārlija Šīna un Lindsejas Lohanas nelielais epizodiskais tēlojums, kuram nebija lielas nozīmes, bet kas tāpat bija pietiekami

         Man pēc filmas noskatīšanās sākās degradācija, jo nesapratu, kas tikko redzēts un kā to izdzēst no smadzenēm. Priekā!

TOP 7, ko labāk nedarīt, kad esi dzēris. True story.

     Ir sācies vasaras periods - karstums, tveice, izpriecas pie ūdens, mazāk apģērba un, protams, tipiskās vasaras sākuma balles. Vai nu izlaiduma balle, vai vienkārši pēdējā eksāmena atzīmēšana, bet parasti tādos burziņos tiek patērēta alkoholiska rakstura dzēriens. Un kam nav gadījies nelielā(vai lielā) alkohola reibumā(dzēruma stāvoklī, ķirsi, vafelē - sauc kā gribi!) izdarīt kaut ko muļķīgu - viens kūleņus cenšas mest, cits rāda savas prasmes beer-pong spēlē, cits, savukārt, aktīvi stāsta, ka prot izgaist, taču rezultātā - čušššš un nekas neizdodas. Tad nu nelielā apspriedē ar draugiem, ar smaidu uz lūpām izveidojām savu TOP 7 ar lietām, kuras mēs neiesakām darīt alkohola reibumā. Tad nu lūk - te neliels ieskats. :)

  7 būtiskas lietas, kuras nedarīt, kad esi dzēris

1. NEMEST KŪLENI
viens no neseniem notikumiem parādīja, ka mest kūleni, kad esi dzēris, ir visai riskanti, īpaši, ja met kūleni atmuguriski, taču nezini, kas ir kūlenis atmuguriski. Rezultāts - sāpīga spranda, sastiepti muskuļi un pilna mute ar zāli vai zemi. 

2.NETAISĪT ŠPAGATU
būtībā, līdzīgs princips kā ar kūleņa mešanu, tikai te varētu būt problēmas ar apģērbu, kuru, cenšoties uztaisīt špagatu, visticamāk saplēsīsi. Bet arī tā ir maza bēda, jo svarīgāk ir tas, ka pazaudēsi savu iegādāto alkoholu, kamēr centīsies nostāties uz kājām. ;)

3.NEDZIEDĀT KARAOKE
pat tad, ja ar dziedāšanu pelni naudu, jebkura dziedāšana alkohola reibumā var būt letāla ne tikai mikrofonam, bet apkārtējo ausīm un dzirdei, īpaši, ja izpildi dziesmu, piemēram, no mākslas filmas "Titāniks". Ar draugiem gan kopā drīkst dziedāt - neviens nezinās, kurš iedzied šķībās notis. :-)

4.NESPĒLĒT BEER- PONG
Amerikas Savienotajās Valstīs lielo popularitāti ieguvusī spēle nu kādu laiku ir populāra arī citviet, piemēram, Latvijā. Spēle kā spēle, bet iznākums parasti ir viens - vēl lielāks alkohola daudzums sistēmā. Kā spēle, lai "iesildītos', jā, kāpēc ne?Taču, ja esi pirms tam "iesildījies" un tad nolem izmēģināt roku šajā kārdinājumu radošajā spēlē - NEIESAKĀM! Bet izmēģināt vari.

5.NEIZVAIRĪTIES NO FOTOKAMERAS
neizvairīties? Kāpēc? Gluži vienkārši - ja tu neatcerēsies iepriekšējo vakaru, vienmēr atradīsies kāds, kas būs tevi noknipsējis un būs iespēja lēnām un prātīgi "līmēt kopā filmu". Khe,khe. ;)

6.NESTĀSTĪT VISIEM, KA PROTI KAUT KO FORŠU UN NEPARĀDĪT TO
jo gluži vienkārši draugi šo nelielo sīkumu atcerēsies un palūgs parādīt, kad būsi skaidrā. (8<  Tāpēc nesaki, ka esi Kubika-Rubika salikšanas meistars vai, piemēram, brīvdienās piestrādā cirkā par lauvu dresētāju.

7.NETAISĪT DRĀMU
briesmīgi skan, iespējams, taču drāmu, problēmas un citu nelaimes un skumju sēklu labāk atstāt mājās. Katram pienāk periods, kad ir grūti un skumji(dažādas sabrukuma pakāpes izpaužas arī dzērumā), taču dzēruma stāvoklī visiem stāstīt, cik pasaule ir ļauna, ir vienkārši skumji. Ja vien neatrodi tādu pašu nomāktu putniņu, kurš ar prieku uzklausīs un dalīsies arī savā pieredzē.

Patiesībā - šis viss ir viens liels joks, jo, ja gribi interesantas(neteikšu ne labas, ne sliktas) atmiņas un trakus stāstus, ar kuriem vēlāk dalīties pie ugunskura(YouTube un sociālie tīkli), tad visas iepriekšminētās lietas vari droši darīt, jo, well, that is actually kinda fun. ;)

movieposter.com

Iepirkšanās internetā - negatīvais piemērs iz dzīves

       Mūsdienu tehnoloģiju pasaulē, kad virtuālās realitātes attīstība ir acīmredzama arvien vairāk cilvēku ikdienā, tik ikdienišķa lieta kā iepirkšanās internetā nav nekas neparasts. Kā nu ne - ar pāris klikšķiem tu esi apskatījis vairākas lapas ar apģērbu, aksesuāriem, dažādām elektronikas precēm un citiem niekiem. Tiek ietaupīts ne tikai dārgais laiks, bet arī resursi, piemēram, ietaupītā nauda par sabiedriskā transporta biļeti vai pāris litriem degvielas. Taču neskatoties uz visu pozitīvo, ko sniedz iepirkšanās internetā, tai ir savi mīnusi, tāpēc vēlos padalīties ar savu pieredzi, iepērkoties internetā.

Izklausās vilinoši! Būs jāpamēģina!

      Mana pirmā iepirkšanās internetā diemžēl bija negatīva. Atceros to liktenīgo dienu, kad draudzene ieteica "ieiet apskatīties vienu foršu apģērba iegādes mājaslapu", kur, kā viņa minēja, esot visi iespējamie izmēri un saprātīgas cenas. No sākuma šaubījos, taču kādu vakaru, garlaicības mākta, nolēmu apciemot mājaslapu http://www.lovelywholesale.com/ .  

       Skatos, dizains pieklājīgs, mājaslapa izskatās uzticama, skaistiem, lieliem burtiem rakstīts, ka pasūtītā prece tiek piegādāta uz jebkuru pasaules vietu, turklāt, tā ir tik pārskatāma, ka izvēlēties sev tīkamās preces ir tīrais nieks! Arī interneta veikala noteikumi ļoti draudzīgi un demokrātiski - preci iespējams sūtīt atpakaļ, apmainīt vai saņemt atpakaļ naudu, turklāt veikals garantē kvalitāti.

       Nolēmu uzticēties šai mājaslapai un drīz vien biju piepildījusi savu online "pirkumu grozu" - vairāki kurpju pāri, kleitas, soma, šalles, peldkostīms, mētelis, svārki, bikses, auskari - kopumā par $178.00 dolāriem jeb apmēram ~ Ls 89 latiem. Tad, kad vēlējos samaksāt, interneta vietne lika man papildus samaksāt vēl precīzi $60 dolārus par to, ka "apģērbs esot jāsapako, jāmaksā tiem, kas to darīs un par kastēm, kurās apģērbs tiks ievietots". Nu, labi - ar visiem $238 dolāriem, kas bija kopsumma par visām precēm, iznāca daudz lētāk, nekā iepirkties Latvijā, tāpēc nospiedu maģisko "OK", samaksāju un laimīga gaidīju savas pasūtītās preces. Lieki piebilst, ka tad, kad kaste ar precēm bija pienākusi, prieks no manas sejas izzuda...

Un tad pienāca mans sūtījums...

       Pirmais, ko pamanīju - kaste priekš tā nenormālā drēbju daudzuma, ko iegādājos, ir daudz par mazu. Nodomāju, ka, iespējams, apģērbs sapakots vakuuma iepakojumos, lai ietaupītu vietu. Paķēru nazi, atvēru kasti un tad sekoja nākamā vilšanās - nav pienākušas visas manis pasūtītās lietas, kopā trūkstot gandrīz 1/3 apģērbu. Labi, nekas, domāju, ka, iespējams, nav paguvuši piegādāt un viena kaste nebūtu bijusi pietiekama, kas izskaidrotu, kāpēc līdz manām mājām nokļuvusi tikai 1 kaste. Kad sāku izpakot saņemtos apģērba gabalus, vīlos vēlreiz - augstpapēžu kurpes, kurām bija jābūt 40. izmēram, labākajā gadījumā derēja kādam, kam ir 37. kājas izmērs, tās bija acīmredzami līmētas, ar papīra apdari iekšā, nekvalitatīvi nostrādātu papēža daļu. Bikses - tās, kurām it kā bija jābūt L izmērā( 40/42 EUR izmērs), derēja cilvēkam ar S izmēru(36 EUR izmērs). Tāpat atšķīrās arī krāsa un bikšu garums - ja iegādājos bikses līdz potītēm, tādas vēlējos arī saņemt, taču to vietā - bikses līdz celim. Kleitas -  viena, kas bija nokļuvusi līdz manam dzīvoklim pilnīgi neatbilda tam fasonam, audumam un izskatam, kādu biju pasūtījusi. Fail. Peldkostīms, kas bija paredzēts S izmēra nēsātājām, derēja kādai ar L izmēru. Baletčībiņas - arī problēma ar izmēru, jo tās bija vismaz 3 izmērus par mazu. Mētelis - atkal izmēra problēma, jo  XL patiesībā bija maziņš, maziņš XS. Īsāk sakot, biju dziļi vīlusies, jo vienīgais, kas bija reāli lietojams no visa tā, ko saņēmu, bija soma(kurai, starp citu, bija melns pleķis virsū), kā arī aksesuāri - auskari.

 Kur kavējas pārējās preces? Es taču samaksāju!

       Kad no atlikušā pasūtījuma nebija ne miņas, nolēmu ķerties klāt sūdzības rakstīšanai. Biju nikna, tādēļ pieklājīgi lūdzu,lai man atsūta adresi, uz kuru atpakaļ varu nosūtīt tās lietas, kas man neder un saņemt atpakaļ naudu ne tikai par tām precēm, kas man nederēja, bet arī par tām, kuras nesaņēmu(lieki piebilst, ka 3 no 4 pasūtītajām kleitām es jo projām neesmu redzējusi). Atbilde, protams, bija kodolīga - tā neesot uzņēmuma vaina, ka apģērbs nederot, jo vajadzēja taču kārtīgi nomērīt visu, pirms iegādes(ko, es, starp citu, arī darīju 2x). Anonīmais atbildētājs gan teica, ka visu varot samainīt, nevajagot trakot - lai atsūtu atpakaļ saņemtās preces un viņi man atsūtīšot pretī tādas, kas der. Ar to mūsu sarakste aprāvās, jo, gluži vienkārši, uz Honkongu sūtīt vairākus kilogramus smagu kasti ir gaužām neizdevīgi, + nav garantijas, ka kāds pārskaitīs atpakaļ naudu, +nav garantijas, ka kāds atsūtīs vietā lielāka izmēra apģērbus un apavus - pat ja pārskaitīs, kvalitāte jau nemainīsies.

Secinājums - skopais maksā divreiz 
 

      Pēc neveiksmīgās pieredzes, centos daļu apģērba pārdot ar interneta portālu starpniecību, protams, piedāvājot brāķētās preces iegādāties vismaz divreiz lētāk, nekā es tās oriģināli iegādājos, līdz ar to, nekādu lielo naudu atpakaļ es neieguvu.

          Galvenais secinājums, kurš tagad, iepērkoties N O R M Ā L O S interneta apģērba veikalos, tiek ievērots - pirms iegādāties, pirms tam pārliecināties, vai izmērs patiešām ir īstais! Daudzas vietnes piedāvā skalu, pēc kā tie mēra vai bildes ar sievietēm/ vīriešiem, kas apģērbu ir uzvilkuši un kā tas viss izskatās kopumā. Tas arī ir lielākais interneta veikalu mīnuss - tu nevari apčamdīt, paostīt, uzmērīt, izgumzīt un visādi citādi apskatīt preci, ko vēlies iegādāties.

Manā gadījumā diemžēl man sanāca pārmaksāt, jo, vēloties iepirkties par nelielu summu, nofeiloju, neko no iegādātā tā arī neuzvilku un vienkārši iegādājos apģērbu tepat Latvijas veikalos, iztērējot 2x vairāk naudas, nekā plānots sākumā.
 

Vēlu apdomību, saprātību un prāta gaišumu, iegādājoties preces interneta veikalos!

P.S. Kaut kad - būs arī rakstiņš par pozitīvajiem iepirkšanās piemēriem, so, lets stay in touch! :)

Filmas apskats: Dirty Dancing (1987)

    Kādus tik nostāstus par šo burvīgo filmu nebiju dzirdējusi no mammas - dejas, aizliegta mīlestība, slapstīšanās, izlikšanās, draudzība - īsāk sakot, lieliska piektdienas vakara kombinācija! ;) Tas bija viens no iemesliem, kādēļ kādu laiku atpakaļ nolēmu, ka tieši šī būs tā filma, kuru skatīšos. Mana mamma nebija kļūdījusies-  filma ir pilna ar aizraujošu mīlestību, noslēpumiem un labi dejojošiem aktieriem. 

   Filma ir par bagātu meiteni, kas dodas uz lauku kūrortu atpūsties no pilsētas burzmas ar saviem vecākiem. Sākotnēji meitene, protams, ir neapmierināta un tā tālāk un tā jau projām, taču tad viņa ierauga seksīgo deju pasniedzēju Džoniju un neprātīgi viņā iemīlas(ak, cik neparedzami!).

     Pirmā doma - wow! Tad, lūk, no kurienes ir radušās salkanās jauniešu komēdijas! Taču ātri vien šī doma pazūd un, iedziļinoties stāstā, saproti, ka, iespējams, neko tik labu un tīru vēl neesi redzējis. Mūsdienu kino bieži vien sastāv no fotošopētām meitenēm, specefektiem, modernas mūzikas(tas jau nav slikti ;D ). Šī filma,manuprāt, ir pretstats mūsdienu kino. Pēc scenārija noteikti kaut ko līdzīgu var atrast, kaut vai tas pats "Step up". "Dirty dancing" pieturās pie cilvēka spēka un tā, ko viņš pats ir spējīgs izdarīt, pie dabas, šķīstuma.

    Kā jau var noprast, filma ir veca. Taču tā nenoveco - kā jebkurā labā filmā, arī šajā tiek atspoguļotas sabiedrībā svarīgas tēmas, īpaši tās, kuras attiecās uz konkrēto laika periodu. Un tās vecums netraucē. Citreiz t.s. oldschool filmas mēdz būt dikti naivas, pārpildītas ar šķietami acīmredzamiem notikumiem un teikumiem, taču šī ir...Ne tāda, kā citas. Lai arī šajā filmā uzpeld interesantas un neizprotamas ainas un brīžiem gribas klusi nopūsties, izmantojot skanīgo angļu valodas vārdu "Seriously? ", bet šī filma tomēr lika pasmaidīt, nevis raudāt par to, cik kino industrija agrāk bija naiva. 

    Manuprāt, šī filma ir viens lielisks Holivudas kino gabals. Lai arī vecs, tā morālā vērtība nenoveco. Man ļoti patika - tāda forša sajūta, skatoties kaut ko, kas nav jaunāks par 2000.gadu. Parādās relitātes sajūta, jo šajā filmā galvenās lomas atveidotāja reāli nemāk dejot un visu iemācās pakāpeniski, nevis jau pēc pirmās deju nodarbības iekaro visas deju grīdas. Tāpēc bez liekas runāšanas - šī filma ir must see gabals, turklāt - pelnīti.

Filmas apskats: Django Unchained (2012)

      Kādu laiku atpakaļ garlaicības mākta nolēmu doties uz kino un uz pilnīgu "dullo" iegādājāmies biļetes uz "Django Unchained" vakara seansu. Tā bija viena no retajām filmām, kuras īso reklāmas rullīti nebiju redzējusi, taču galvā jau stereotipizēju, kāda filma varētu būt - Tarantino taču! Kas tad tur tāds jēdzīgs var būt? Katrā ziņā, devos uz filmu par to neko nezinot, izņemot to, ka tas ir viens no slavenā režisora Tarantino meistarstiķiem. Un ziniet? Nebiju vīlusies.

     Filmas pamatā ir stāsts par laika posmu ASV, kad afroamerikāņi bija tikai vergi un lētais darbaspēks(kuriem, patiesībā, neviens nemaksāja un kuri tika izmantoti dažādos veidos pēc saviem ieskatiem). Visa darbība pārsvarā ir ap diviem cilvēkiem - vācieti doktoru Kingu Šulcu un afroamerikāni Džango, viņu savstarpējo savienību, kas kļūst nešķirama pēc šķietami neiespējama notikuma. Abi izveido savu "baru" un dodas atgūt Džango mīļoto sievieti.

         Vai Tev ir šī filma jāredz? Jā! Filma, patiesībā, ir ļoti izcila, pat neskatoties uz daudziem asiņainiem kadriem filmas gaitā, kas vairāk vai mazāk ir Kventina Tarantino paraksts. Kā jau katrā filmā, arī šī filma bija piesātināta ne tikai ar spriedzi, bet arī ar humoru(melnu un ne tik baltu) īstajās vietās un brīžos. Arī mīlestība. Daudz mīlestības, kas tāda tipa filmā parasti ir retums. Atļaušos teikt, ka lielisku filmu padarīja arī fantastiskais aktieru kokteilis - piemēram, komēdiju žanra Džona Hils(Jonah Hill) nelielā epizodiskā loma, kas sniedza skatītājiem ieskatu ļauno cilvēcīgajā pusē, un, protams, izcili noslēpumainais Leonardo DiKaprio(Leo Di Caprio), kurš filmā ieņem nozīmīgu lomu, tēlojot tirānu un pilnīgāko ļaundari - kādas kokvilnas plantācijas īpašnieku. Filma uzbur tādu savdabīgu noskaņojumu un man, kā skatītājam, radīja iespaidu, ka esmu pēkšņi nonākusi 19.gs. ASV.

     Šķiet, ka vienīgais mīnuss, kas pašlaik nāk prātā, ir tas, ka sākumā austiņās dūrās rupjais melnādaino cilvēku apzīmējums uz burta "n", taču pēc pirmajām...30 reizēm?Jā, 30, austiņas sāka aprast. Starp citu, kāds interesants fakts vēsta, ka šis lamuvārds filmā minēts 110 reizes.

Filma ir jāredz, jo tā sniegs neatsveramu ieguldījumu un mazliet uzlabos zināšanas par dažiem ASV vēstures aspektiem. "Oskars" noteikti ir godīgi iegūts un, ja man ir tāda iespēja izteikties, domāju, ka šī ir 2012. gada otra labākā filma(uzreiz aiz "Argo" :)).

9/10

Filmas apskats: Silver Linings Playbook (2012)

     Šī bija viena no tām retajām filmām, kuru noskatījos kinoakadēmijas gada balvas Oscar iespaidota. Ja pārējās nominētās filmas man bija iespēja noskatīties īsi pirms Oskariem, nezinot, ka tās tiks nominētas prestižajai kino balvai, tad šī - Silver Linings Playbook - bija filma, kuru noskatījos, jo tā bija nominēta ne tikai gada labākās filmas statusam, bet arī abi galvenie varoņi nominēti attiecīgi "gada labākais aktieris" un "gada labākā aktrise" tituliem. Kas tad tajā filmā ir tik īpašs?

     Filma ir visnotaļ savdabīga. Tās pamatā ir stāsts par vīrieti, kurš pieķēris savu sievu afērā ar vietējās skolas vēstures skolotāju un tā dēļ nokļūst psihiatriskajā klīnikā. Galvenie filmas notikumi gan risinās jau ārpus klīnikas - Pats (Bradley Cooper) ievācas dzīvot pie saviem vecākiem un cenšas darīt visu iespējamo, lai atkal saietu kopā ar savu sieviņu, taču viss paliek arvien sarežģītāks, kad Pats satiek Tifāniju(Jenifer Lawrence) - meiteni, kurai ir pašai savas problēmas. 

   Filma, patiesībā, bija ļoti pamācoša un tās apakšā slēpās nopietna tēma, pat neskatoties uz to, ka šī drāma /slash/ romantiskā filma bija ar savu humoru tieši tur, kur nepieciešams. Filma ir veidota tik tuvu realitātei, ka nav sarežģīti iejusties galvenā varoņa ādā - nav īstu draugu, ģimene neatbalsta un sieva iesniegusi policijā prasību par tuvošanās aizliegumu. Arī tad, kad Tifānija parādās kadrā - ļoti labi var saprast galvenā varoņa šaubas un neizlēmību - vai viņam palīdzēt meitenei vai nē, lai pats sasniegtu savu mērķi? 

      Parasti tādas filmas ir ļoti paredzamas un, jā, atzīšos, arī šī tāda vairāk vai mazāk bija, taču bija interesanti vērot tālāko notikumu attīstību un to, kā viss atrisināsies. Tu pats smadzenēs sāc "funktierēt" par dažādiem sīkumiem filmā, tu jau it kā nojaut, kas notiek patiesībā, bet tajā pašā laikā šaubies par savu pieņēmumam. Nu, labi, neatklāšu par daudz, citādi paliks neinteresanti. :)

       Lieliska un slavējama bija arī aktieru spēle( galu galā, ne velti Dženifera Lorenca saņēma Oskaru kā gada labākā aktrise tieši par šo filmu) - zināmas sejas, kas rada uzticību un jau instingtīvi var saprast, ka filma būs labs gabals. 

     Kopumā filma vērtējama kā ļoti pozitīvs kino piemērs. Es pieļauju, ka tiem, kas ir redzējuši tādās filmas kā "This is kinda funny story", "Crazy, Stupid, Love" un "Perks of Being a Wallflower", šis gabals noteikti patiks, jo tajās var noteikti atrast kaut ko savstarpēji līdzīgu. ;-) Atkārtošos, taču arī šis ir labs "must see" variants.